Ministre skaidroja, ka cilvēki, kuri uzreiz neiekļausies apdrošināšanas sistēmā, līdzīgi kā nekustamā nodokļa gadījumā saņems paziņojumu, ka līdz noteiktam laikam jāsamaksā šī summa.
Tikmēr, pēc Viņķeles paustā, iecerēts, ka arī cilvēki, kuri nebūs veikuši šo iemaksu, varēs saņemt valsts veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešamības brīdī. Patlaban piedāvājums paredz - ja cilvēks nebūs veicis obligāto iemaksu, bet nonāks situācijā, kad būs nepieciešama valsts apmaksāta veselības aprūpe, viņam pakalpojums tiks sniegts, atgādinot, ka maksājums ir jāveic.
Viņķele norādīja, ka neveiktās apdrošināšanas iemaksas uzkrāsies kā parāds, tomēr tas neliegs personai piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.
Ministre norādīja, ka ar nesamaksātās apdrošināšanas iemaksu piedziņu nodarbosies Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Nacionālais veselības dienests, bet ne veselības aprūpes sniedzēji. Šādu ideju, kā sacīja Viņķele, atbalstot arī ārsti un medicīnas iestādes.
Viņķele sacīja, ka patlaban saistībā ar jaunās sistēmas ieviešanu notiek dažādu tehniskas dabas jautājumu risināšana, piemēram, notiek darbs ar VID un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi saistībā datu bāzu savietojamību.
Tāpat Viņķele informēja, ka nākamnedēļ plānots Ministru kabinetā iesniegt grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, pagarinot iepriekš iecerētās divu grozu sistēmas atlikšanu līdz 2021.gada janvārim, kad varētu tikt ieviesta Viņķeles piedāvātā obligātā veselības apdrošināšanas sistēma.
Ministre sacīja, ka patlaban divu grozu sistēmas stāšanās spēkā atlikšanai esot koalīcijas atbalsts, un Viņķele cer, ka likums tiks atvērts tikai šī datuma pagarināšanai.