Pārāk dārgs puķu pušķis jeb kā veidojas ziedu cenas? (1)

Īsais skaidrojums – ziedi ir trausli, tie pieprasa lielu kopšanu, augi ātri bojājas, tos ir grūti izaudzēt, turklāt – nereti tie līdz veikalu plauktiem atceļo no otras pasaules malas.

Ziedu audzētāji, it īpaši uz svētku sezonu veic lielus ieguldījumus, lai jau, piemēram, svētdienas rītā visā pasaulē būtu iespējams iegādāties skaistus ziedus.

No biznesa perspektīvas, ziedu audzēšana un tirdzniecība ir ļoti riskanta. Kad tuvojas svētki, kad strauji pieaug pieprasījums pēc ziediem (sieviešu diena, Mātes diena, Valentīna diena) strauji pieaug arī darba spēka izmaksas – gan ziedu audzētavās, gan arī tirdzniecības vietās un floristu salonos, kur nereti nepieciešamas papildu darba rokas.

Atsaucoties uz ANO starptautiskās tirdzniecības datubāzes “Comtrade” veikto pētījumu, starptautiskais griezto ziedu eksporta apjoms 2017. gadā sasniedza 8,48 miljardus dolāru, kas ir par 46% vairāk nekā 1995. gadā. Galvenās eksportētājvalstis bija Nīderlande, Kolumbija, Ekvadora, Kenija un Etiopija. Ekvadora un Kolumbija bija lielākās rožu un neļķu eksportētājas, Taizeme visvairāk eksportēja orhidejas. Kolumbija bija arī lielākā liliju un krizantēmu eksportētājvalsts.

Tāpat ievērojami griezto ziedu eksporta apjomi ir arī citās valstīs – ASV, Vācijā, Lielbritānijā un Krievijā.

Eksperte Eimija Stjuarte norāda, ka ziedi nereti tiek transportēti starp kontinentiem. Ņemot vērā, ka tie ātri bojājas, transportēšanas laikā ziedus nepieciešams turēt vēsumā. Aukstuma uzturēšanas iekārtu darbināšana ir ļoti dārga.

Savukārt ziedu tirgotāji un floristi saskaras ar zināmiem riskiem. Piemēram, viņi uz Mātes dienu var pasūtīt 10 000 tulpes un cerēt, ka tās visas izdosies pārdot. Pretējā gadījumā visas puķes, kas paliks pāri, ātri aizies bojā un kļūs nevērtīgas.

Daļa no cenas, ko patērētāji maksā, pērkot grieztos ziedus, ir maksa tieši par šo risku.

Lai uz konkrētajiem datumiem izdotos sagādāt pietiekami daudz ziedu, lai apmierinātu milzīgo pieprasījumu, to audzētājiem ir nepieciešams strādāt ļoti precīzi. Ir ļoti svarīgi, lai audzēšanas laikā augiem neattīstās dažādas kaites, kas potenciāli var iznīcināt veselu ziedu ražu.

Džinija Makkevana ar ziedu audzēšanu ASV Ilinoisas un Viskonsīnas štatos nodarbojas 13 gadus. Viņa norāda, ka galvenais izaicinājums ziedu audzēšanas procesā ir aizsardzība pret kaitēkļiem.

“Mums jābūt pastāvīgi modriem, lai spētu apkarot kaitēkļus. Tāpēc ir izdevies panākt, ka nelielie kukaiņi vispār netiek klāt stādiem,” saka Makkevana.

Puķu audzētāji Mātes dienai sāka gatavoties jau janvārī un februārī. Tieši tagad ir laiks, kad puķes sāk ziedēt, tāpēc tās tiek nogrieztas un eksportētas uz daudzām pasaules valstīm.

Darbaspēka izmaksas jau pašlaik ir visai augstas – 2012. gadā ziedu audzēšanas plantāciju izmaksas sastādīja 10% no kopējā agrokultūras jomas rādītāja. Tomēr uz dažādiem svētkiem ir nepieciešams pieņemt darbā vairāk cilvēku, kas vēl vairāk palielina darbaspēka izmaksas.

Makkevana stāsta, ka viņa uz “karstajiem periodiem” pieņem darbā papildspēkus, taču arī tas nav vienkārši.

“Ziedu griešana prasa pieredzi un šo darbu nevar veikt kurš katrs garāmgājējs,” saka Makevana. Viņa piebilst, ka svētku sezonā, lai motivētu pieņemtos darbiniekus strādāt, ir nepieciešams maksāt algu, kas ir lielāka, nekā vidēji ziedu audzēšanas nozarē.

Attīstītajās valstīs, kā Nīderlandē vai Vācijā ir audzētavas, kurās veiksmīgi darbojas tehnoloģijas, piemēram, noteiktos laikos ziedi tiek aplaistīti un apkopti. Nabadzīgākās valstīs šos darbus dara cilvēki, jo šādas tehnoloģijas ir pārāk dārgas.

Pienākot brīdim, kad ziedi tiek eksportēti, jādomā par to, lai tie izskatās lieliski. Jārūpējas par atbilstošiem apstākļiem – ziediem jābūt vēsumā, taču nedrīkst būt pārāk auksts (it īpaši uz Valentīna dienu) un pārāk karsts (uz Mātes dienu). Ja par to neparūpējas, ziedi transportēšanas laikā var aiziet bojā.

Florists Kriss Dramonds saka, ka vidēji pieprasījums uz svētkiem palielinās par 20 reizēm. Viņš norāda, ka daudzi puķu audzētāji strādā visu gadu, lai nodrošinātu pietiekami daudz ziedu uz svētkiem, kad palielinās pieprasījums pēc puķēm. Citos mēnešos ziedi tiek pārdoti par pašizmaksu vai pat zem tās, bet tās puķes, kas iet bojā, tiek pārveidotas par mēslojumu.

“Protams, ka pieaugot pieprasījumam, cenas arī pieaug. Patērētāji maksā, lai ziedu audzētājam nosegtu visas ar konkrētā puķu pušķa saistītās izmaksas, un par to, ka ziedi izskatās lieliski. Ziedu audzētāji strādā visu cauru gadu, lai vienmēr, un uz visiem svētkiem būtu pieejams plašs ziedu sortiments,” skaidro Dramonds.

Dramonds piebilst, ka ziedu cenā tiek iekļautas arī vairākas citas izmaksas, par ko patērētāji neaizdomājas. Piemēram, lai veiksmīgi nodrošinātu ziedu eksportu, nepieciešams īrēt papildus telpas, jāmaksā par degvielu, ko patērē kravas automašīnas, kam, savukārt, jāmeklē atbilstošas piekabes, kā arī par ziedu transportēšanu jāmaksā arī aviosabiedrībām. Daudzi ražotāji nosaka atsevišķu nodokli – piemēram, no Kolumbijas pilsētas Bogotas eksportētās rozes tiek apliktas ar nodokli – 15 centi (aptuveni 13,5 eiro centi) par katru puķi.

Ziedu audzētājiem rūpīgi jāplāno katras ziedu kravas eksporta ceļš, lai ziedi pa ceļam nesabojātos.

Hans Larsens ir ziedu audzētājs Viskonsīnas štatā, kurš šajā biznesā strādā kopš 1975. gada. Viņš norāda, ka lielākais izaicinājums šajā darbības jomā ir laiks.

“Tas vienmēr trūkst. Starp sēšanu, stādīšanu, audzēšanu un pārdošanu vēl ir jāpaspēj veikt grāmatvedība. Ziedu audzētājs faktiski strādā piecu cilvēku darbu par viena cilvēka algu, kas nav pārāk liela. Arī ziedu pasaulē ir modes kliedzieni, jo patērētāji ir ļoti kaprīzi. Vienā brīdī populāras var būt dālijas, citā brīdī – kādas citas puķes. Tas arī ļoti daudz ko ietekmē,” pauž Larsens.

Ļoti daudzi cilvēki, ienākot ziedu tirdzniecības vietā, aiziet prom, jo uzskata, ka puķu cena ir pārāk augsta. Eksperti un ziedu audzētāji uzskata, ka cilvēkiem beidzot ir jāsāk saprast, ka puķu audzēšana un to ceļš līdz tirdzniecības vietai ir ļoti dārgs process, kas prasa ieguldījumus. Tādēļ arī cena ir atbilstoša paveiktajam darbam un veiktajiem ieguldījumiem.

“Kad uzzini to neticamo ceļu, kādu puķes veic no audzētāja līdz tirdzniecības vietai, ziedi iegūst pavisam citu vērtību. Katrs zieds ir pabijis neskaitāmās rokās, iespējams, ka pat ceļojis caur daudzām valstīm, dzirdējis vairākas valodas... Tas ir ļoti sarežģīts process,” uzsver eksperte Eimija Stjuarte.