Tāpat “WhatsApp”, salīdzinot ar citām ziņapmaiņas programmām, nav atvērtā tipa projekts. Atvērtā tipa projektos ikvienam interesentam ir redzams lietotnes kods, līdz ar to ikviens var lietotnes veidotājiem ieteikt, kā rīkoties.
“Atvērtā tipa programmatūrai ir sava vērtība, un to var testēt daudz plašākā mērogā – tai var piekļūt ikviens. Tomēr tas nenozīmē, ka šāda programmatūra ir drošāka,” pauž eksperte Bārkere piebilstot, ka “ievainojamības var būt jebkurā tehnoloģiju projektā”.
Eksperti norāda, ka lietotāji, teorētiski, varētu no “WhatsApp” pāriet uz konkurentu čata lietotnēm, tomēr, lai tās varētu izmantot, ir nepieciešams, lai arī lietotāja kontaktpersonas pārietu uz citu lietotni. Pretējā gadījumā pārejai uz konkurējošo lietotni nav nozīmes.
Teorētiski, ikviena ierīce – gan mobilais tālrunis, gan dators var tikt uzlauzts. Drošības eksperti nekautrējas smīkņāt par dažādu tehnoloģiju ražotāju paziņojumiem, ka viņu produkti ir “neuzlaužami”.
Bieži vien tieši “neuzlaužamajiem” produktiem visai ātri tiek atrastas nopietnas drošības ievainojamības, kas, savukārt, rada negatīvu publicitāti kompānijām, kas nākušas klajā ar skaļo paziņojumu.
Ja cilvēki uztraucas, ka kāds varētu nozagt viņu personiskos datus un failus, pastāv viena droša iespēja, kā pilnībā izvairīties no hakeru uzbrukumiem – pilnībā “atslēgties no interneta”.
Tas hakeriem liedz iespēju piekļūt ierīcei attālināti, taču pat šāds šķērslis nav 100% drošs – ja lietotājs savu ierīci pazaudē, tad ļaunprāšiem ir jau fiziska pieeja ierīcei.