Netiek izslēgts, ka nekustamā īpašuma atsavināšana ir tikai viens no elementiem starptautiskā naudas atmazgāšanas shēmā.
Viss sākās 2015. gadā, kad kādai Maskavas iedzīvotājai Nataļjai Smeļņickai atklāja onkoloģisku saslimšanu. Neraugoties uz valsts apmaksāto ārstēšanu, viņai bija nepieciešami papildus līdzekļi ārstēšanās procesam. Viņa aizņēmās 2,7 miljonus rubļu (aptuveni 37 500 eiro ) uzņēmumā “Sovkombank” uz trīs gadiem. Operācija norisinājās veiksmīgi.
Sieviete regulāri veica kredīta maksājumus, taču viņu mulsināja augstā procentu likme – 36%. Tieši tāpēc viens viņas kolēģis piedāvāja viņai pārkreditēties par izdevīgākiem nosacījumiem. Šāds aizdevējs atradās - “Aizdevumu centrs 365” (“Центр займов 365”). Viņai izdevās pārkreditēties, un tagad arī procentu likme bija zemāka – 28%. Tiesa, viņa ieķīlāja savu četristabu dzīvokli.
Sieviete atklāj, ka dokumentu parakstīšanas brīdī viņa steidzināta – vēlāk firmas menedžere sacīja, ka daži parakstītie dokumenti ir bojāti, tāpēc tos nepieciešams parakstīt atkārtoti.
Aptuveni pusgadu sieviete maksājusi 80 000 rubļu mēnesī (1100 eiro), taču vienreiz lūdza atlikt maksājuma termiņu par dažām dienām, jo viņai aizkavēta alga.
2016. gada decembrī pie Nataļjas dzīvokļa durvīm svanīja “Aizdevumu centra” darbinieks Antons Titovs, kurš paziņoja, ka maksājuma kavējuma dēļ dzīvoklis nu pieder “Aizdevumu centram”. Viņš gan mierinājis – sieviete var turpināt dzīvot dzīvoklī, un to atgūs – bet tikai tad, kad tiks atmaksāts kredīts. Viņai bija jānoslēdz īres līgums par 35 000 rubļiem (480 eiro) mēnesī , kas bija jāpārskaita Nataļjai Kovaļevai, kas, kā vēlāk izrādījās, strādāja nekustamo īpašumu dienestā.