Vēlbrokastis Bibliotēkā No1: princešu kaprīžu garšu apmierināšana laiskā mierā

Jaunās koncepcijas interjers - Luīzes gleznas un "zaļā siena"

Atceros tautā iemīļotā restorāna "Bibliotēka N^o1" iepriekšējo interjeru, kas manī raisīja vēlmi uzreiz iztaisnot muguru un domāt par restorāna etiķeti. Ieejot šajā telpā tagad, gribas vairāk plaušās ievilkt gaisu. Gaišums te radies ne tikai no lielajiem logiem ar skaisto skatu uz Vērmaņdārza parku un daudzajiem gaismas objektiem, kas var sacensties stilu daudzveidībā, bet arī no interjerā izmantoto krāsu un toņu gammām. 

Īpašs lepnums, ko arī vēlējos redzēt dzīvē, ir dzīvo augu siena. Jā, tā tur patiesi ir un dzīvo savu dzīvi.

Interesanti, ka cilvēki skaistuma vārdā, lai pielabinātu dabu, ir gatavi arī pieciest neērtības, kas noteikti parādās, kad šo skaistumu nākas ikdienā apčubināt un lolot. Skaisti!

Restorāna pirmā stāva interjers mēģina izdabāt arī viesim, piedāvājot dažādas sēdvietas - kā klasiskus samta krēslus pie galdiņa divvientulībai, tā lielus saimes galdus un arī iespēju sēdēt švītīgi uz bāra krēsla pie paaugstināta galda. Jā, šo es gribu izmēģināt. 

Grēks būtu arī nepieminēt Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznas, kas šajā vidē svin dabas un mākslas satikšanos Rīgas sirdī.

Pārsteigums, kad uzzinu, ka interjera autors ir pats saimnieks - Oskars Skara. 

“Ejot līdzi laikam, Bibliotēka N^o1 ir transformējusies «divi vienā». Pirmo restorāna stāvu esam veidojuši kā vīna restorānu un bāru, kurā baudīt labas pusdienas un vakariņas vai vienkārši nesteidzīgi iedzert vīnu kopā ar draugiem vai kolēģiem. Bet otrais stāvs pārtapis “Privat Dining” koncepcijā īpašiem dzīves notikumiem. Tēlaini runājot, pirmais restorāna stāvs tagad ir luksuss par pieejamu cenu, bet otrais – oāze gardēžiem un Latvijas restorānu nozares vizītkarte,” stāsta restorāna īpašnieks un interjera autors Oskars Skara.

Vēlbrokastis, kur Francija satiekas ar Latgali

Labi, acis ar skaisto interjeru "paēdušas", laiks ķerties klāt galvenajam - garšu baudām. Atsaucos izmēģināt tieši vēlbrokastis jeb branču. Līdzi ņēmu arī bērnu, kas ir gana labs kritizētājs, ja vēlamies saprast, vai ģimenes koncepcija te iederas. Piemēram,

nesen pabiju kādā no Latvijā ļoti populārām branča vietām, kas sevi pozicionē kā "svētku branča vietu ar ekskluzīvām jūras veltēm" un, jā... es vīlos, jo nesajutos ar ģimeni šeit līdz galam gaidīta.

Kad bērns lūdz glāzi ūdens, bet tev jāpērk pudele, vai kad pati kā liela kafijas mīļotāja vēlies branču atklāt ar kafijas tasi, taču tev arī tā nav brīvi pieejama, bet par "pieklājīgu" ciparu atnes tasīti kā no leļļu mājas. Nemaz nerunājot par ēdienu klāstu, kur beigās bērns grauza tvaicētu kukurūzas vālīti, jo nekā cita vienkārši nebija... Labi, skaidrs ir viens, man ir fons, ar ko salīdzināt, un kādai vietai - viela pārdomām. 

Vēlos teikt, ka lielu lomu spēlē apkalpojošais personāls, kas te patiešām ir kā maija saulītes - smaidīgi un, kā juzdami manas iepriekšējās pārdomas, pirmkārt parūpējas par manu atvasi - vai ir ērti sēdēt, ko vēlētos dzert, piedāvā droši iet aplūkot kūciņu stendu utt.

Patiešām jauki un bērnā rada interesi par to, kas tad tur uz galdiem ir salikts. 

Ēdienu klāsts - patiešām karaliski daudzveidīgs. Te katrs noteikti var atrast tīkamo savām garšas kārpiņām. Īpašs prieks, ka daudz no zivju pasaules (nēģu salāti, tīģergarneles, austeres, kā svaigas tā ceptas, kūpinātas zivis, zivju tartari) un dārzeņi, kas patiešām bija labas kvalitātes. Tagad arī veģetārieši var sasist plaukstas. Augļiem, iespējams, vēl jāgaida sezona, bet mērcītes, salāti, uzkodas - pirkstiņus aplaizīt! 

Neaprakstīšu visus, bet noteikti paldies pavāram. Jā, nepieminēju -

restorāna virtuvē saimnieko un meistardarbus rada šefpavārs Kaspars Barsukovs, kurš mīl uz savas teorētiskās franču virtuves bāzes uzlikt "odziņas" no savas bērnības zemes - Latgales. 

To var sajust, un par to vajag priecāties, jo tepat Latvija ar savu biezpienu, kazas sieru, kūpinātām zivīm, mārrutkiem, siļķi kažokā, medus kūku māj pretī Franciju raksturojošām garšām - austerēm, foie gras, sardīnēm, tartariem, kanapē maizītēm.

Starp citu kompliments par pašcepto maizīti!

Bet tagad brīdinājums - uzmanīgi saldumu mīļotājiem, jo te var krist grēkā, no kā diez vai glābs nākamās nedēļas divi treniņi. Būs jāsareizina tas viss ar divi.

Jau atkal sajūtu pavāra koķetēriju - kā franču smalkais makarūns piemiedz ar aci it kā pēc izcelsmes brālim Napaleonam, kurš tomēr pagatavots Latgales gaumē, jo patiešām nav žēl ne treknuma, ne daudzuma. 

Par dzērieniem. Ļoti laba kafija, ko varēju dzert un dzert. Arī ūdens iekļauts cenā. Meita novērtēja arī savas iemīļotās sulas, kas top tepat Latvijā. Bet, ja vēl būtu sulu bārs, kur vari darboties pats, tas arī patiktu bērniem. 

Un kā gan bez dzirkstošajiem dzērieniem, kas tā vien piestāv, kad nolem palaiskoties svētdienā. Pačukstēšu, ka vēlbrokastu cenā tu saņem neko citu kā šampanieti, nevis dzirkstošo vīnu! Bet labāko vīnu izvēle jau gadiem uzticēta vīnzinim Ivo Orlovam.

Kopsaucējs - mums patika, un mēs šo laiku, kas kā reiz bija Mātes diena, jutāmies patiešām svinīgi. Jā, un pārsteidz cena, kas ir gandrīz analoga brančam, ko pieminēju augstāk rakstā, bet salīdzināt to ir grūti. Te ir vieta, kur jāsvin dzīve un jādara tas garšīgi, neaizmirstot, ka dzīvo Latvijā!

Lai izdodas!