Kaljulaida neslēpj bažas par pašreizējo Igaunijas valdību (9)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida Foto: Edijs Pālens/LETA

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida atzīst, ka pašreizējā Centra partijas, Konservatīvās tautas partijas (EKRE) un partijas "Tēvzeme" veidotā valdība varētu apdraudēt valsts ārpolitikas kursu un attiecības ar sabiedrotajiem.

"Es melotu, ja teiktu, ka šī valdība nav bīstama mūsu ārpolitikai un attiecībām ar sabiedrotajiem," viņa sacījusi intervijā, kas pirmdien publicēta laikrakstā "Eesti Paevaleht". "Ja tiek atcelta kāda vizīte, mums būtu sev jāpavaicā, kādēļ tā tiek atcelta. Kad, organizējot vizīti, tas izrādās grūtāk nekā gaidīts, mums sev jāpavaicā, kādēļ tā notiek."

"Agrāk, kad mēs runājām par Igauniju, mēs runājām par Igaunijas digitālo nozari, par to, kā mēs panācām šo attīstību, kā mēs pieskaņojām likumdošanu jautājumā par mākslīgo intelektu, par mūsu jaunuzņēmumu vīzām, par e-rezidenta statusu," atgādinājusi Kaljulaida.

"Vakar te bija pārdesmit žurnālistu, un pusi no tikšanās laika man nācās veltīt tam, lai skaidrotu, ko es domāju par dažādiem žestiem un tamlīdzīgām lietām. Tā ir laika un reputācijas šķērdēšana. Žēl."

Tā viņa komentējusi nepieciešamību skaidrot rietumvalstu medijos publicētās fotogrāfijas, kurās redzams, ka EKRE līderi pēc zvēresta došanas parlamentā aprīļa beigās rāda "OK" žestu, kuru pēdējā laikā izmanto baltās rases pārākuma sludinātāji.

Kā izteikusies prezidente, tobrīd, kad valdība tika veidota, sarunās ar piedāvātajiem ministru amatu kandidātiem no EKRE viņai radusies ticība, ka šie cilvēki respektēs valsts konstitūcijā nostiprinātās vērtības, cilvēktiesības un brīvības, ieskaitot preses brīvību un ka "zināmas partijas, pametot opozīciju, spēj mainīties".

Pēc Kaljulaidas teiktā, EKRE priekšsēdētājs un Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme toreiz izteicies, ka viņam bijušas grūtības pamest opozīciju un viņa to uztvērusi kā labu zīmi.

"Mēs visi zinām, kas notika pēc tam, un es nedomāju, ka tas bija tas, par ko mēs tobrīd runājām, un tas mani nopietni satrauc," viņa atzinusi.

Igaunijas mediju un daudzu politiķu vērtējumā EKRE pēc nākšanas pie varas turpina agrāko populistisko politiku, ar ko tā iemantoja lielu popularitāti, atrazdamās opozīcijā. Īpašas bažas raisījusi Francijas galēji labējās politiķes Marinas Lepēnas viesošanās Igaunijā un tikšanās ar EKRE līderiem, kā arī citu Eiropas valstu galēji labējo spēku pārstāvjiem.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu