Arvien biežāk fizioterapeita palīdzību un rekomendācijas saņem jau skolas vecuma bērni. Lai arī apmeklējumu iemesli ir dažādi (sāpošas ceļu locītavas, muguras sāpes, plakanā pēda), pārsvarā to cēlonis visbiežāk ir nepietiekami attīstītas fiziskās īpašības.
Pat skolēniem, kuri apmeklē sporta treniņus, ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes ikdienā – pārvietošanās soļojot, kāpjot, skrienot, lecot un rāpojot. Ir daļa bērnu, kuru ikdienā šīs aktivitātes ir nepietiekami vai nav vispār.
Vispārēja fiziskā sagatavotība
Apmeklējot kāda konkrēta sporta veida treniņus, bērnam jāveic specializēti vingrojumi, mazāk pievēršot uzmanību vispārējai fiziskai sagatavotībai. Trenējoties specifiskiem mērķiem, ķermenis adaptējas veikt konkrētus uzdevumus, bet tas bieži izraisa asimetrisku stāju. Savukārt fiziskās sagatavotības treniņos (arī vieglatlētikā) vienlīdz tiek attīstītas visas fiziskās īpašības – ātrums, izturība, veiklība (to skaitā līdzsvars un koordinācija), lokanība un spēks (kad pusaudžu vecuma posms to atļauj). Tāpēc aicinu vecākus pievērst uzmanību vai sporta spēļu treniņi tiek pietiekami papildināti vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbībām.
Jāņem vērā, ka, iestājoties pubertātes vecumam, bērns sāk straujāk augt, līdz ar to nepieciešams attīstīt arī lokanību un izvairīties no ilgām statiskām pozīcijām. Nepietiekama lokanība rada samazinātu kustību amplitūdu, locītavas tiek izmantotas tikai daļējā kustību amplitūdā un rada stīvumu, diskomfortu. Rezultātā veidojas slikta stāja, izmainīta gaita un var rasties muskuļu disbalanss (kāda muskuļu grupa tiek pārslogota, cita strādā nepilnīgi). Augšstilba muskuļu disbalanss, tāpat kā slikti attīstīta pēdas muskulatūra, ir biežākais iemesls ceļu locītavu sāpēm.