Iveta Vecmane: par etnogrāfisko tautastērpu integrāciju mūsdienu apģērbā

23. maijā gaidāmās modes skates tematika veltīta esības un patiesības meklējumiem, ķermeņa modifikācijām, gaismas un tumsas saspēlēm un robežu nojaukšanai. Pastāsti par savu kolekciju, ko redzēsim šajā skatē un kā tā atbilst šī gada tēmai.

Iveta Vecmane: Skatē demonstrēšu sava maģistra darba kolekciju MELANCHOLIA III "ETHNOHRAPHY",

kas radīta, pētot latviešu 18.-19. gs. etnogrāfisko tautastērpu un integrējot to mūsdienu apģērbā.

Man būtiska ir tā laika sajūta, varenība, nacionalitāte, spēks un apziņa, un šo sajūtu es vēlējos ieviest savā kolekcijā, kas ir mūsdienās valkājams reprezentatīvs apģērbs. Kolekcijā gan vistiešākajā, gan pārnestā nozīmē mijas skates tēma, gaismas un tumsas saspēles, jau krāsu gammā vien - baltais pret melno, blīvais pret plāno -, kā arī pati tēma latviešu kultūrā ir ļoti pazīstama un zināma gadsimtiem cauri, gaismas un tumsas saspēles Maijā un Paijā, Lāčplēsis un Kangars, u.c.

Kāds ir tavas kolekcijas noslēpums? Paver nedaudz durvis - uz ko skatītājam būtu jākoncentrē uzmanība?

Iveta Vecmane: Tā kā kolekcija ir tapusi, iedvesmojoties no 18.-19. gs. latviešu etnogrāfiskā tautastērpa, tad tās arī ir nianses, kurām jāpievērš uzmanība, - etnogrāfisko tērpu elementi, kas teju nojaušami tiek ieintegrēti mūsdienu apģērbā dažādās kombinācijās, transformācijās un interpretācijās.

Man būtiski bija panākt netiešas atsauces uz etnogrāfisko tautastērpu, svarīgs bija uzdevums radīt šo sajūtu tieši sajūtiskā līmenī, panākot to ar formu, ar siluetu, ar detaļām, krāsām un auduma faktūru un to mijiedarbību.

Kādi audumi un krāsas dominē tavā kolekcijā? Kāpēc tāda izvēle un ar ko šī atšķiras no citām iepriekšējām kolekcijām?

Iveta Vecmane: Kolekcijā dominē biezi, raupji un faktūrās blīvi vilnas audumi, kas tiek kombinēti ar plānāku vilnu un kokvilnu; krāsu ziņā dominē melns, balts un dažādu toņu pelēkais, ļoti niansēti parādās arī sarkanais, kas sevi piesaka apģērbu iekšējā apdarē oderēs un pretielocēs. Iedvesma nāk no konkrēta tautastērpa ņiebura, kuram aizmugurējā daļa ir volānveida dekors, ko tolaik dēvēja par "austiņām", un ņiebura odere bija klasiski sarkanā krāsā - attiecīgi dekora daļā šo košo oderi varēja uzskatāmi redzēt, un

šī noteikti nebija konkrētās tautastērpa valkātājas nejaušība, bet gan informatīvs signāls, kuru viņa ar savu tērpu apzināti raidīja apkārtējiem.

Ja tev neredzīgajam būtu jāpastāsta par šo kolekciju, kādus vārdus tu izvēlētos, raksturojot kopējo sajūtu?

Iveta Vecmane: Etnogrāfija, nacionalitāte, vērtības, tradīcijas, elegance, kvalitāte, attieksme, lakonisms, spēks, pārliecība, androgēna sievišķība.

Kurš ir tavs vismīļākais kolekcijas tērps un kāpēc?

Visi! Es nespētu sadzīvot ar lietu, par ko man liktos, ka tā nav tā īsti līdz galam izdevusies.

23. maijā gaidāmās modes skates tematika veltīta esības un patiesības meklējumiem, ķermeņa modifikācijām, gaismas un tumsas saspēlēm un robežu nojaukšanai, un ir tikai likumsakarīgi, ka par modes skates norises vietu izvēlēta daudzfunkcionāla modernās mākslas izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, kur baltā un melnā mijiedarbību papildinās iespaidīgas krāsu projekcijas, kas kalpos par izteiksmīgu fonu jauno mākslinieku veikumam.

SKATIES GALERIJĀ ŠĪ GADA SKATES DALĪBNIEKU DARBUS!

Šogad žūrijas komisija izraudzījās 22 daudzsološākos censoņus, kuri 23. maijā “Rīgas mākslas telpā” prezentēs savu interpretāciju par modes skates tematiku: bakalaura līmeņa 1. kursa studentes Odrija Buša, Anna Jurjāne, Sigrija Mintika, Anda Pelse, Laine Rozenšteina un Milana Felicija Semojonova, 2. kursa students Romāns Arhipovs, 3. kursa studenti Vitālijs Kondraščuks, Elīna Grīnberga, Sindija Kļaviņa un Karlīne Anete Nagliņa, 4. kursa studentes Agate Boša, Romija Štāle, Baiba Tamane un Monta Pētersone, maģistra līmeņa 1. kursa studenti Reinis Krūmiņš un Elīna Baltace, kā arī 2. kursa studentes Laima Jurča, Una Bērziņa, Dana Jasinkēviča, Sanda Feldberga un Iveta Vecmane.