Zaudēt visu un palikt parādā. Jelgavnieka Jura Miglāna cīņa ar banku (67)

Ap 2007. gadu pārim bija skaidrs, ka kopā viņi nepaliks. Anda atrada sev jaunu dzīvokli turpat Jelgavā, Juris palika kopīgi pirktajā mājoklī Lielajā ielā. Viņi izšķīrās mierīgi, saglabājot draudzīgas attiecības. Kredīta maksājumus abi veica kopīgi. Drīz vien sieviete gribēja iegādāties sev jaunu dzīvokli – Juris viņu šajā jautājumā atbalstīja, vēl jo vairāk tāpēc, ka sieva audzināja abu pusaugu meitu.

Šajā reizē sieviete kredītu noformēja Latvijas Krājbankā. Tiesa, par dzīvokli tika prasīti 45 000 lati, savukārt Krājbanka pret dzīvokļa ķīlu bija gatava aizdot vien 30 000 latu. Lai rastu iztrūkstošos 15 000 latu, sievietei izdevās pārliecināt vīru pārkreditēt abu kopīgo dzīvokli bankā, ar kuru viņi jau sadarbojās. Banka piekrita, un pret dzīvokļa ķīlu aizdevuma summa no sākotnējiem 5000 latu tika palielināta līdz 34 000 eiro. Arī jaunajā kredīta līgumā Anda bija galvenais kredīta ņēmējs, Juris – galvotājs. Abi vienojās, ka Juris paliks dzīvot Lielajā ielā un ik mēnesi pārskaitīs Andai pusi no ikmēneša kredīta maksājuma par dzīvokļa kredītu, vienlaikus atsakoties no jebkādām pretenzijām uz Andas jauno dzīvokli. Savukārt Anda maksās otru pusi no kredīta par dzīvokli Lielajā ielā un pilnā mērā maksās kredītu Krājbankā.

“Kurš vecāks to nedarītu sava bērna dēļ? Es tiku nolikts fakta priekšā un man nācās izšķirties par šādu soli, lai ģimenei būtu kur dzīvot,” saka Juris, jautāts, kāpēc piekritis tik riskantam solim, kad abu kopīgi iegādātā dzīvokļa kredīts jau tikpat kā bija izmaksāts.

Līdz 2011. gadam maksājumi tika veikti uz savstarpējās norunas pamata, bet 2011. gadā pāris devās pie notāra, kur tika sastādīta arī vienošanās par mantas šķirtību. Tajā Anda atteicās no jebkādām pretenzijām uz dzīvokli Lielajā ielā 10, bet Juris – no domājamām daļām sievas dzīvoklī. Pie notāra tika nostiprināta arī abu savstarpējā vienošanās par kredītu atmaksas kārtību.

Tomēr jau 2011. gada maijā pāris vērsās arī bankā pie savas finanšu speciālistes ar lūgumu izdarīt grozījumus kredītlīgumā, atļaujot Jurim pārņemt hipotēkas kredītu, kļūstot par galveno aizņēmēju un nostiprinot dzīvokli Zemesgrāmatā uz viņa vārda.

Bankas darbiniecei tika paskaidrots, ka pāris jau vairākus gadus nedzīvo kopā un Anda ir iegādājusies citu īpašumu, tādēļ lūgtie grozījumi kredītlīgumā būtu tikai loģiski. Tomēr bankas darbiniece, nesniedzot nekādus paskaidrojumus, paziņoja, ka grozījumi nav nedz iespējami, nedz nepieciešami.

Drīz pēc šīs tikšanās, kad Andas un Jura meita bija sasniegusi pilngadību, pie notāra oficiāli tika šķirta abu laulība.

Līdz 2012. gada pavasarim pāris godprātīgi turpināja pildīt savas saistības pret bankām, kā bija to paredzējuši, bet šajā laikā valstī turpināja plosīties ekonomiskā krīze, kas skāra arī Andu. Parādījās pirmie signāli, ka Andas finansiālā situācija ir būtiski pasliktinājusies un kredītus atmaksāt kļūst aizvien sarežģītāk.

Problēmas Andas dzīvē samilza kā sniega bumba - tās veicināja arī Latvijas Krājbankas krahs.

2012. gada maijā, pilnībā uzticoties bankai, Juris atkārtoti vērstās pie savas finanšu speciālistes, lai informētu, ka jau gandrīz gadu oficiāli šķirta vēl krietni senāk izjukusī laulība un pasliktinājusies arī galvenās aizņēmējas Andas finanšu situācija. Vīrietis atkārtoti lūdza bankai izdarīt grozījumus kredītlīgumā, padarot viņu par galveno aizņēmēju, vienlaikus, ļaujot dzīvokli Lielajā ielā Zemesgrāmatā nostiprināt uz sava vārda. Bankas darbiniece Juri uzklausīja, taču bez jebkādas ieinteresētības, un atkal lūgumu atstāja bez ievērības.

"Pat rokās dokumentus nepaņēma..."

2012. gada jūnijā bažas apstiprinājās - Anda saistības pret banku nespēja pildīt, tāpēc kārtējais kredītmaksājums pilnā apmērā tika automātiski novilkts no Jura bankas konta, kas, kā jau galvotājam, bija piesaistīts kredīta līgumam. Pēc trim dienām Juris sazinājās ar banku, izklāstīja galvenās aizņēmējas finanšu situāciju, vēlreiz akcentēja, ka pāris ir šķīris laulību un iet katrs savu ceļu. Viņš lūdza tikšanos ar bankas finanšu konsultantu, lai situācijai rastu loģisku risinājumu. Tikšanās notika, taču kārtējo reizi lūgums grozīt kredītlīgumu, Juri padarot par galveno aizņēmēju, netika ņemts vērā un bez argumentācijas noraidīts.

Jūlijā un augustā no Jura konta atkal 100% apmērā tika novilkts kārtējais kredīta maksājums. Ap to laiku kļuva zināms, ka viņa šķirtā sieva Anda pieteiks privātpersonas maksātnespēju. 2012. gada 7. septembrī ar tiesas lēmumu Andas maksātnespējas procesa sākums tika pasludināts tiesā.

Jāsaprot, ka Juris nav jurists, bet vienkāršs cilvēks, kurš vienmēr godprātīgi izturējies pret visām saistībām, tāpēc uzskatīja par pašsaprotamu, ka arī pret viņu banka izturēsies pretimnākoši un palīdzēs sameklēt situācijai optimālo risinājumu. Viņš taču bija gatavs maksāt un necentās izvairīties no atbildības!

Tomēr šajā brīdī viņš jau aptvēra, ka šķirtās sievas maksātnespējas lieta skars arī viņu un, visticamāk, apdraudēts ir arī savulaik kopīgi pirktais dzīvoklis, kur viņš aizvien bija deklarēts un dzīvoja. “Sapratu, ka es tikai eju, runāju, lūdzos, bet nekas nenotiek.”

Tāpēc Juris steidza bankas Jelgavas filiālei sagatavot oficiālu iesniegumu kredītlīguma grozījumu veikšanai. Iesniegumu 18. septembrī viņš personīgi nogādāja bankā. Iesniegumā Juris korekti izklāstīja situāciju un jau atkal lūdza banku pārformēt viņu par vienīgo kredīta ņēmēju. Lai gan Juris ilgus gadus bija Bankas klients un bankas kontā tika pārskaitīta viņa alga, kopā ar iesniegumu viņš iesniedza arī oficiālu izziņu par saviem ikmēneša ienākumiem un izziņu no Sociālās apdrošināšanas aģentūras par sociālā nodokļa nomaksām. Dokumenti apliecināja vīrieša maksātspēju.

“Pat rokās nepaņēma dokumentus. Absolūta neieinteresētība, ledaina attieksme,” viņš atceras.

Atbilde no bankas nesekoja.

25. septembrī Juris oficiāli iesniedza pieprasījumu par neizmaksātā kredīta apmēru. 1. oktobrī viņš saņēma atbildi, ka par dzīvokli Lielajā ielā 10 izsniegtā hipotekārā kredīta neizpildīto saistību apmērs ir 32 000 eiro. Viņš joprojām cerēja, ka izdosies vienoties. Nu jau ar jurista palīdzību Juris sagatavoja oficiālu iesniegumu, ko šoreiz nosūtīja bankas centrālajam birojam. Pārmaiņas pēc šoreiz banka vismaz atbildēja. 10. oktobrī Juris saņēma atbildi no bankas, kurā bez jebkādas argumentācijas un paskaidrojumiem visi viņa lūgumi tika noraidīti.

Viņš skatījās lakoniskajā atbildē. “Kāpēc? Par ko?” Viņš taču ir gatavs samaksāt - visu pilnā apmērā! Kāpēc viņam to neļauj izdarīt? Kredīta maksājumu 210 latus mēnesī viņš var atļauties, un dokumenti to apliecināja. Kāpēc viņu grib iznīcināt, pārvilkt viņa dzīvei treknu svītru?

Mana dzīvesvieta "iela"

Dažus mēnešus vēlāk, 2013. gada 25. februārī Juris noskatījās, kā šķirtās sievas maksātnespējas procesa ietvaros tiek pārdots viņa rokām remontētais un iekārtotais dzīvoklis.

“Kas mana atlika? Lūgt Dievu. Es tobrīd ieraudzīju, kāda šī pasaule ir realitātē.”

Savu daļu no pārdošanas paturēja maksātnespējas administrators, bet banka par darījumu saņēma 7320 latus un 30 santīmus. Juris burtiskā nozīmē palika uz ielas, bet tas vēl nebija viss - viņš bankai palika vēl parādā vairāk nekā 20 tūkstošus eiro. Milzīgu summu cilvēkam ar algu nedaudz virs vidējās.

Tā nu Juris sasveicinājās ar jauno īpašnieku, kas viņam piedāvāja vēl padzīvot dzīvoklī, bet Juris jau bija sasaiņojis mantas un devās prom. “Toreiz bija grūti atrast īres dzīvokli. Bijušajās kopmītnēs atradu mazgabarīta dzīvokli, bet man nepaveicās ar īpašnieku - padzīvoju trīs mēnešus un meklēju citu. Beidzot atradu dzīvokli Atmodas ielā. Īpašnieks, saprotot manu situāciju, atļāva tur piedeklarēties."

Lai varētu tiesāties, man kaut kur vajadzēja deklarēties. Citādi - mana dzīvesvieta - iela. 

Jelgavas nomalē Juris dzīvo joprojām un saka - kamēr ir ekonomiski aktīvs, samaksāt par mājokli spēj.

Tālāk Juris dzīvoja kā uz adatām, apzinoties, kad banka kuru katru dienu vērsīsies pret viņu. “Es apzinājos, ka tā ir mana atbildība.” Trīs gadus pēc Andas maksātnespējas procesa pasludināšanas un gandrīz trīs gadus pēc dzīvokļa izsoles Juris Miglāns no bankas saņēma paziņojumu par parādsaistībām pret banku un piedāvājumu līdz 2016. gada 1. februārim ierasties bankā, lai vienotos par saistību dzēšanas plānu.

Tobrīd Andas maksātnespējas process bija noslēdzies un banka Jurim Miglānam kā kredītlīguma galvotājam pieprasīja atmaksāt aizvien nesamaksāto kredīta daļu - 20430,61 eiro.

Anda jau bija brīva no parādiem, bet Jurim viss vēl priekšā. “Esam saskrējušies, sasveicināmies, bet par notikušo runājam izvairīgi - negribas kustināt, pārāk daudz ir sakrājies."

 Ar meitu saskarsme ir pasliktinājusies. Acīmredzot šie notikumi bija trieciens arī viņai.

Kāpēc parāds bankai netika dzēsts kredītņēmēja maksātnespējas procesa ietvaros?  “Ir divu veidu galvojumi - parastais un ekspromisoriskais, kas paredz, ka atbildību uzņemos pilnā apjomā. Man bija otrais variants” viņš skaidro, piebilstot, ka citu variantu banka kredīta ņemšanas brīdī nemaz nepiedāvāja.

“Tas bija iestrādāts standarta līgumā.”

“Viņiem bija tiesības visu prasīt no manis - es jau no atbildības neatsakos, bet jautājums ir: kāpēc viņi nenāca pretim, nepalīdzēja atrast risinājumu."

 Es nezinu, kam jānotiek, lai kāds piekristu kļūt par galvotāju. Parasti, kļūstot par galvotāju, cilvēks domā: ja kredītņēmējam būs problēmas, tas nekas - es samaksāšu. Izrādās, nekā!

Iedziļinājies juridiskajās lietās, tagad Juris spriež, ka banka varēja piedāvāt slēgt ar viņu jaunu līgumu - tad bankai viņš būtu jāizvērtē kā jauns klients. “Kāpēc banka to nedarīja, es nezinu,” viņš joprojām nesaprot. Viņš neizslēdz, ka šoreiz problēma bija filiāles darbinieku nepietiekamajā profesionalitātē un ieinteresētībā, jo banka no situācijas neko neiegūst.

Ja Juris būtu uzņēmīgāks, viņš nebojātu nervus, bet paceltu cepuri un pamestu Latviju.

Tagad svilpodams vadītu kādu bānīti Austrijas kalnos. Latvija būtu zaudējusi kārtīgu, strādīgu cilvēku, viņa maksātos nodokļus, bet “Pasažieru vilciens” pieredzējušu mašīnistu, kas katru dienu atbild par tūkstošiem cilvēku.

Vai tiešām tas ir valsts interesēs?

Parāds nav galvenais... Dzīve izjukusi

Kopā ar advokātu izstudējot bankas sagatavoto kredītlīgumu, atklājās, ka tā punkts Nr. 6.4. paredz, ka gadījumā, ja kredīta ņēmējs nespēj pildīt savas saistības, bankai ir tiesības divu gadu laikā no dienas, kad kredītņēmējs nespēj pildīt saistības, vērst prasību pret galvotāju. tātad 2015. gada 29. decembrī termiņš bija nokavēts. Juris bankas prasībai nepiekrita un par parāda piedziņu Jelgavas rajona tiesā iesniedza prasību. 2016.gada 14.decembrī Jelgavas rajona tiesa lietu izskatīja un pieņēma bankai labvēlīgu spriedumu – Jurim Miglānam jāsamaksā bankai gan atlikusī kredīta daļa par sen izsolē notirgoto dzīvokli, gan jāsedz tiesas izdevumi.

Sagatavojot visus argumentus, tostarp norādot uz Maksātnespējas likuma 116. pantu, kas paredz iespēju parādniekam piederošos īpašumus pārdot arī ārpus izsoles, būtiskākais, lai īpašums tiek pārdots par iespējami augstāko cenu, bet Juris par dzīvokli būtu samaksājis daudzkārt vairāk, nekā vēlāk to ļāva izsole, Zemgales apgabaltiesā tika iesniegta apelācijas sūdzība.

Otrās instances tiesa atzina – Juris Miglāns ir darījis visu, lai banka neciestu, un piedāvājis risinājumus kredīta nomaksai.

Papildus tam tika atzīts, ka savu prasījumu pret Juri Miglānu par atlikušā kredīta maksājuma daļas piedziņu banka iesniedza krietni novēloti. Zemgales apgabaltiesa lēma par labu Jurim Miglānam. Skaidrs, ka banka ar šādu lēmumu nebija mierā un kasācijas kārtībā to pārsūdzēja Augstākajā tiesā. Trešās instances tiesa norādīja, ka apelācijas instance pārāk šauri traktējusi likumu, un lēma par lietas nosūtīšanu atkārtotai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Šoreiz to skatīs Aizkraukles tiesu namā.

23. jūlijā notiks tiesa, kurā izšķirsies Jura liktenis. Uz labvēlīgu spriedumu viņš īpaši necer. 1 pret 99, tā viņš pats vērtē, tomēr cīnīsies. “Saprotiet, ja manu prasību apmierinātu, šādu galvojuma līgumu ir tūkstošiem. Tas būtu precedents.” Ja tiesa lems par labu bankai, Jurim nekas cits neatliks, kā iet bankrota procesu. Viegli tas nebūs.

Kā viņš izdzīvos, var tikai zīlēt kafijas biezumos.

 “Man ir 51 gads, pēc četriem gadiem jau pienākas izdienas pensija,” saka Juris. Ilgstošais stress atstājis iespaidu uz Jura veselību un attiecībām ar tuvajiem cilvēkiem. Pēc šķiršanās ar sievu viņš mēģināja veidot jaunas attiecības, bet pārbaudījumu bija pārāk daudz un attiecības izjuka. “Es varu paslēpties darbā – vilciena kabīnē, bet saskarsmē ar tuvajiem problēmas atklājas.”

Juris saka: “Es piederu pie paaudzes, kurai ūtrupe ir pazemojums. Tomēr parāds nav galvenais. Mana dzīve ir izjukusi, un paliek sāpīgs jautājums: kāpēc?”

Kā situāciju redz Banka?

Bankas atbilde ir lakoniska: lietā notiek tiesvedība, tāpēc gadījumu nekomentēs.

“Konkrētais gadījums skar diezgan sarežģītu procesu – privātpersonas maksātnespēju, kas aizņēmēja maksātnespējas gadījumā paredz tūlītēju saistību izpildi kā aizņēmējam, tā arī galvotājam.

Bankas galvojuma līgumos jau ir paredzēta galvotāja atbildība, turklāt galvotājs atbild par parādnieka saistību izpildi tādā pašā līmenī, kāda tā ir pašam aizņēmējam. Tas nozīmē, ka brīdī, kad aizņēmējs nespēj kārtot savas saistības, tās uzņemas aizņēmēja galvotājs. Tāpēc gadījumos, kad galvotājam top zināms par aizņēmēja maksātspējas grūtībām vai nodomu sākt privātpersonas maksātnespējas procesu, ir ļoti svarīgi iegūt kvalitatīvu juridisko konsultāciju, lai pilnībā saprastu un apzinātos maksātnespējas procesa ietekmi uz galvotāja tiesībām un pienākumiem.”

Banka piemin īpašo Sociālā izlīguma programmu, kas paredzēta mājokļa kredītu aizņēmējiem un kredītu galvotājiem, kuru ieķīlātais īpašums ir pārdots un pēc īpašuma realizācijas ir palicis nenomaksāts kredīta atlikums.

Programmas ietvaros ir paredzēti atvieglojumi dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm, nestrādājošiem pensionāriem.

Finanšu nozares asociācija, kas apvieno lielākās bankas, kuras darbojas Latvijā, situāciju nekomentē, vien norāda, ka atsevišķos gadījumos ir iespēja vērsties pie Finanšu nozares asociācijas Ombuda, kas izskata strīdus starp banku un klientu. Pie neatkarīga Asociācijas ombuda var vērsties gan fiziskas, gan juridiskas personas.

Ko prognozē jurists?

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi saka, ka šajā stāstā atklājas banku politika un augstprātīgā pārliecība, ka tiesa a priori lems par labu finanšu iestādei un tā turpinās būt ieguvēja no situācijas.

“Meklēt risinājumu Banku pat neinteresēja, lai gan skaidrs, ka tā nebija ieguvēja no situācijas. Tā ir arī Bankas darbinieka nevēlēšanās meklēt risinājumu, domājot: jo mazāk izlēkšu, jo ilgāk te strādāšu.” Pēc viņa domām, pirmās instances tiesa neiedziļinājās lietā un copy paste lēma par labu bankai. “Slēdzot galvojuma līgumu, daudzi cilvēki savulaik tika maldināti. Viņiem neviens nepaskaidroja, kāda ir īstā atbildība,” viņš piebilst.

Tomēr šajā gadījumā Rudi norāda uz vairākiem būtiskiem pārkāpumiem attiecībā uz galvotāja tiesībām. “Ja maksājumi tiek atvilkti no galvotāja konta, galvotājs vērš regresa prasību pret aizņēmēju. Un te sākas absurds attiecībā pret galvotāju, kura tiesības tiek pārkāptas! Kad tiek pieteikta personas maksātnespēja, mēneša laikā jāpiesakās kreditoriem, kuriem persona ir parādā. Galvotājs nekādi nevarēja pieteikt prasību, un automātiski visas saistības apzināti tika uzkrautas viņam,” stāsta Rudi.

“Banka rīkojās “kā vienmēr” - pat neiedziļinoties situācijā. Ir pārkāpts Civillikuma 1.pants, kas nosaka, ka jārīkojas pēc labas ticības.”

Rudi turpina: “Tiek runāts par to, ka tikai ātrie kredīti gremdē cilvēkus, bet tā nav visa taisnība. Kādreiz izsniegtie banku kredīti nekur nav zuduši. Šī vēsture turpināsies vēl ilgi – iedzīvotāju parādi pārsniedz piecus miljardus. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc tik daudz aplokšņu algu. Bankām ir izdevīgi teikt, ka cilvēki ir vieglprātīgi aizņēmušies, tāpēc paši vainīgi.”

Jura Miglāna izredzes Aivars Rudi vērtē 50:50. Viņš saka, ka viss būs atkarīgs no tā, vai tiesa iedziļināsies niansēs, kā lasīs dažādi interpretējamos likumus.. “Nevar vērtēt tikai pliku atbildību. Viņš kā galvotājs neko nav saņēmis, bet ir meklējis risinājumu, piedāvājis samaksāt pilnu summu ar procentiem, kas bankai būtu izdevīgi, bet banka pateica “nē”.”

Ja zaudēs Juris, zaudētājos faktiski būs visa sabiedrība, jo būs "iznīcināts" kārtējais normālais nodokļu maksātājs.

 Ja arī jūs esat nonācis līdzīgā situācijā un netiekat galā ar parādiem finanšu iestādēm, rakstiet mums: redakcija@co.tvnet.lv.  Mēs jūs uzklausīsim!