Iesūti ziņu!

Kariņa ģimenes laimīgu un ilgstošu attiecību noslēpums

23 gadus ilgas attiecības!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš ar kundzi savas grāmatas "Latvijas intereses" prezentācijā.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš ar kundzi savas grāmatas "Latvijas intereses" prezentācijā. Foto: Ieva Lūka/LETA

Latvijas premjerminists Krišjānis Kariņš kopā ar sievu ir jau divdesmit trīs gadus. Kas ir tas, kas abus notur kopā, izaudzinot četrus bērnus un sadzīvojot ar politiķa profesijas ikdienu? 

"Esam kopā jau divdesmit trešo gadu – tas ir pietiekami ilgs laiks būt kopā ne tikai tad, kad viss ir labi, bet tikt galā arī grūtajos brīžos. Nezinu, kāpēc daži pāri paliek kopā, bet daži ne.

Mani vecāki izšķīrās, kad vēl biju bērns, – iespējams, viņi bija pārāk līdzīgi. Mēs ar sievu esam ar atšķirīgiem raksturiem,

bet labā nozīmē – viņa ir tieši tāda aizmugure, kāda man ir ļoti vajadzīga," žurnālā "Ieva" intervijā runā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Krišjānis Kariņš intervijā stāsta, ka netic cilvēkiem, kas citiem stāsta, kas ir harmonijas vai laimes atslēga.

"Nedomāju, ka tāda atslēga vai formula vispār ir, bet

ticu vispārīgiem sadzīvošanas principiem. Viens no tiem ir pacietība. Arī iejūtība – vismaz mēģināšana censties saprast un respektēt otru.

Bet tas jau ir ne tikai ģimenē – arī dzīvē un politikā: ja esi pacietīgs, ieklausies un respektē, vari sasniegt daudz labākus rezultātus nekā tad, ja rīkojies pretēji," uzskata Kariņš. 

Ko ģimenei nozīmē, ka tētis ir politiķis? "Tā nav nekāda medusmaize ģimenei. Mana darbdiena ilgst divpadsmit stundu. Var teikt: tas jau nekas – diennaktī ir divdesmit četras stundas! Bet kādas no tām es labprāt arī guļu, savukārt laikā starp darbu un gulēšanu esmu vienkārši noguris. Līdz ar to bērniem tētis ir prom, tētis ir noguris, bet, ja nav noguris, prom vai neguļ, tad ir prom domās. Varu būt tikai pateicīgs, ka mana ģimene to saprot un pieņem, bet diez vai viņi to novēlētu kādam citam. Cenšos pieskatīt, lai man ir laiks pabūt kopā ar sievu un parunāt nevis par lielām lietām, bet par mūsu lietām."

Vairāk intervijā lasi šīs nedēļas žurnālā "IEVA".

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu