Trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā pieaudzis uzkrājumu apmērs (3)

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka atbilstoši aptaujas datiem tikai 3% respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski.

Pēc aptaujas datiem, uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju, taču 42% atzinuši, ka iekrātās naudas apmērs ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi, kamēr ilgākam laika periodam, proti, aptuveni trim mēnešiem, uzkrājumu pietiktu 16% aptaujāto, bet 20% to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk.

"Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem, redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot "inflācijas nodevas", iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs - vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt - tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei," sacīja Kropa.

Aptaujā secināts, ka pēdējo 12 mēnešu laikā 45% iedzīvotāju, kuriem ir uzkrājumi, to apmērs nav mainījies, 29% - nedaudz palielinājies, bet 22% respondentu šajā periodā nācies izmantot iekrājumus, un to apmērs attiecīgi ir sarucis.

Kropa norādīja - par spīti tam, ka uzkrājumu pieauguma dinamika uzrādījusi salīdzinoši nelielu izaugsmi, tieši izmaiņas atalgojumā to veicinājušas visvairāk, proti, iedzīvotāji ar algas pieaugumu 49% gadījumu atlicinājuši naudu arī uzkrājumiem. Savukārt palielināt finanšu rezerves, algai nemainoties vai pat sarūkot, ir spējuši 22% aptaujāto.

Viņa piebilda, ka algas pielikuma apmērs atspoguļojas arī uzkrājumu pieauguma tempā jeb tajā, cik lielā mērā konkrētajā periodā esošās finanšu rezerves izdevies palielināt. Visvairāk uzkrājumu veidotāju īpatsvars palielinājies tieši augstāko ienākumu grupā, kur 47% aptaujāto iekrātā naudas summa augusi. Tiesa, paši šīs grupas pārstāvji uzkrājumu pieaugumu lielākoties vērtē kā nelielu - tikai 6% atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumi palielinājušies būtiski.

"Aptaujas rezultāti diezgan precīzi raksturo tendenci - lai arī cik mēs pelnītu, joprojām svarīga ir izdevumu salāgošana ar ienākumiem. Palielinoties algai, gluži dabiski aug arī vēlme naudu tērēt, tāpēc saglabājas izaicinājums šīs pozīcijas samērot, noteiktu daļu atlicinot arī uzkrājumiem. Turklāt bieži vien uzkrājumu veidošana tiek saistīta ar nodrošināšanos "nebaltām dienām", kas nebūt neraisa augstāko entuziasma līmeni. Ir pierādīts, ka labākas sekmes naudas krāšanā ir tiem, kas krāj priecīgiem un gaidītiem notikumiem, piemēram, ceļojumam, koncertam, sen kārotam pirkumam u.tml. Tādēļ, līdzīgi kā ienākumu salāgošanā ar izdevumiem, arī uzkrājumu veidošanā būtu jāmeklē līdzsvars starp nodrošināšanos neparedzētiem dzīves apstākļiem un dzīves baudīšanu," teica Kropa.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.