Kopš 2017.gada, kad gaismā nāca informācija par ārvalstu mēģinājumiem iejaukties ASV un Francijas vēlēšanās, daudzas valstis kūtri nākušas klajā ar pasākumiem, lai nosargātu brīvas vēlēšanas, norādīts NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("StratCom") pētījumā. Tomēr Latvija ir viena no tām, kas izvirzījušas ambiciozus mērķus šīs problēmas risināšanai.
Kā Latvija sargā vēlēšanas no ārvalstu iejaukšanās (2)
Pētījumā analizētajās valstīs - Latvijā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā - valdība un sabiedrība apzinās šādu darbību iespaidu un radīto apdraudējumu, un tajās ir politiskā griba risināt šo problēmu, norāda pētījuma autori.
Pēc izaicinājumu identificēšanas un funkcionālo mehānismu izstrādāšanas jāķeras pie praktisko risinājumu ieviešanas. Pētījuma autori norāda, ka Latvijā noticis darbs ar galvenajiem mediju jomas spēlētājiem - valdības vai privātā sektora organizētas mācības, kas vērstas uz digitālo prasmju attīstīšanu.
Vēlēšanu ietekmēšanas taktiku kopas internetā:
Informācijas atmazgāšana - tā dēvē procesu, kurā tiek leģitimizēta nepatiesa informācija vai arī sagrozīta patiesi notikumi un fakti, slēpjot to izcelsmi. Bieži tas notiek ar dažādu starpnieku (piemēram, viltus ziņu vai ārvalstu portālu) palīdzību. Fakti tiek sagrozīti un izkropļotā formā "iebaroti" atpakaļ leģitīmiem medijiem.
"Parādi ar pirkstu un bļauj" - šo taktiku arsenālu izmanto ļaunprātīgi "sociālie aktīvisti", norādot uz kādu netaisnību un tiktāl to emocionāli sakāpinot, ka vairs nav iespējams uzturēt racionālu diskusiju.
Informācijas plūdi - apjukuma radīšana, pārpludinot sabiedrisko telpu ar nepatiesu un bieži vien pretrunīgu informāciju.
Polarizācija - izmantojot lielu daudzumu dažādu viltus identitāšu, tiek atbalstītas pretējas pozīcijas par kādu sabiedrībā aktuālu jautājumu. Tiek kultivēts aizvainojums un sakāpinātas emocijas, kā rezultātā cilvēki nosveras par labu ekstrēmākām pozīcijām.
Latvijas un Igaunijas gadījumā veiksmīgs solis bija pētniecisko žurnālistu iesaistīšanās, kas noveda pie nozīmīgiem atklājumiem par potenciālu iejaukšanos vēlēšanu procesā un sociālo tīklu platformu ļaunprātīgu izmantošanu.
Pētījuma autori uzsver, ka Latvijā un Igaunijā augstākajā politiskajā līmenī pievērsta sabiedrības uzmanība vēlēšanu drošības jautājumam: Igaunijas prezidente uz to vērsusi uzmanību ar komunikāciju sociālajos tīklos, bet Latvijas prezidents - ar publisku diskusiju sēriju par šo jautājumu.
Valsts institūcijas, mediji un pilsoņi tika informēti par viņu lomu demokrātisko procesu ievērošanā un iespējamajām viņu rīcības sekām.
Vēlēšanu ietekmēšanai ir trīs galvenie mērķi: vēlēšanu kā administratīva procesa deleģitimizēšana (hakeru uzbrukumi un dezinformācijas izplatīšana par vēlēšanu uzticamību), vēlētāju atturēšana no došanās vēlēt (dezinformācija par vēlēšanu norises laiku vai vietu, mēģinājumi mazināt vēlmi doties balsot) un vēlēšanu kā politiska procesa deleģitimizēšana ("troļļošana", dokumentu viltošana un nopludināšana, politisko kandidātu sabotēšana).
"StratCom" norāda, ka ļaunprātīgus ārvalstu mēģinājumus iejaukties vēlēšanās, kas ir apzināti izstrādāti un īstenoti ar konkrētiem mērķiem, ir ļoti grūti nošķirt no dabiskajām norisēm informatīvajā telpā priekšvēlēšanu laikā, kad ikviens politiskais spēks cīnās par vēlētāju balsīm. Viens no kritērijiem, kas ļauj tos nošķirt, ir finansiālie "pēdu nospiedumi" - līgumi un citi pierādījumi par sadarbību. Tomēr tie parasti tiek atrasti tikai pēc tam, kad iejaukšanās jau notikusi.
Tāpēc tādas valstis kā Latvija, Igaunija, Zviedrija un Somija koncentrējās uz to, lai ārvalstu mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas nebūtu labvēlīgas augsnes. Tas nozīmē sniegt atbalstu medijiem un institūcijām apmācību formā, informēt politiskās partijas par aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, kā arī sadarboties ar sociālo tīklu uzņēmumiem un citām interneta platformām. Tāpat nepieciešams monitorēt informatīvo telpu un veicināt nevalstisko organizāciju, domnīcu un žurnālistu iesaisti.
"StratCom" publicētā pētījuma autori ir Guna Šnore un Sebastians Bejs.