VAAD: Laika apstākļi ir piemēroti augu slimību un kaitēkļu izplatībai

VAAD norāda, ka dienesta speciālisti ik dienu veic novērojumus visos Latvijas reģionos, lai konstatētu kaitīgo organismu izplatību un to nodarītos bojājumus kultūraugiem. Tostarp secināts, ka aktīvākie ir tauriņziežu smecernieki, kuru vidējā izplatība uz lauku pupu un zirņu laukiem pārsniedz 50%, tāpat, lai arī augļu dārzos daļu ziedu nokoda sals, tas nav traucējis ķiršos savairoties madaru laputīm, kuras patlaban ir novērotas ar vidēji 10% izplatību.

Lielākā tauriņziežu smecernieku aktivitāte konstatēta Rundāles, Priekuļu un Tukuma novadā, kur tie reģistrēti ar 92% līdz 100% izplatību, kamēr vismazāk smecernieku novērots Beverīnas un Burtnieku novadā, kur to izplatība ir 4-9%.

Tikmēr ogulāju dārzos ar vidēji 25% izplatību novērotas jāņogulāju sarkanpangu laputis, kuras ir sarežģīti ierobežot, jo šīs laputis sezonas laikā veido astoņas līdz 10 paaudzes. Galvenie laputu ierobežošanas pasākumi ir mehāniski izgriezt vecos zarus, uz kuriem laputu olas ziemo, kā arī piesaistīt dārzam dabiskos ienaidniekus - plēvspārņus un mārītes, ierobežot nezāles dārza tuvumā.

Savukārt upeņu pumpuru ērces ogulāju dārzos sastopamas ar vidēji 18% izplatību un visvairāk konstatētas Vecumnieku novadā ar izplatību līdz 55%.

Lai neievazātu slimus vai kaitēkļu invadētus stādus, stādot jaunus ogulāju dārzus, jāizvēlas kvalitatīvs stādāmais materiāls, norāda VAAD.

Tajā pašā laikā maijā uz graudaugiem novērota graudzāļu miltrasa ar 14% vidējo izplatību. Visvairāk miltrasas skartie augi sastopami Tukuma novadā - 58%, bet citur Latvijā tās izplatība svārstās no 2% līdz 18%. Miltrasas pazīmes galvenokārt novērojamas uz augu stublājiem, bet mazāk uz lapām.

VAAD nodrošina valsts fitosanitāro drošību, veicot efektīvus uzraudzības pasākumus, lai valsti pasargātu no bīstamām augu slimībām un kaitēkļiem, un nodrošina augu un augu produktu eksportu.