Igaunijas galēji labējie saiet ragos ar Kaljulaidu (5)

Helme šādi izteicās, komentējot trešdien Tallinā notikušu incidentu, kad kādam pakistānietim uzbruka vīrietis, kurš valkāja kreklu ar EKRE logotipu. Viņš sacīja, ka esot apspriedies ar savu tēvu, jauniecelto Igaunijas iekšlietu ministru Martu Helmi, kurš apstiprinājis, ka incidentu izmeklē policija.

Martins Helme uzsvēra, ka uzbrucējs neesot bijis saistīts ar EKRE.

Rasismā un ksenofobijā ne reizi vien apsūdzētā politiskā spēka pārstāvis norādīja, ka Igaunijā jābūt "nullei tolerances" pret ksenofobiju.

"Pie mums jābūt pilnīgai nullei tolerances, jābūt pilnīgi nepieņemami kādu apvainot uz ielas," teica Helme. "Vienalga, vai tas ir pakistānietis, igaunis, ķīnietis vai vācietis. Šeit jābūt pilnīgai nullei tolerances."

Helme uzskata, ka pašlaik Igaunijā ksenofobija esot ne lielāka problēma kā kādreiz un ne lielāka problēma kā daudzviet citur.

"Bet man jāatzīst, ka pēdējos mēnešos Igaunijā jūtu daudz pašnaidīguma," viņš sacīja. "Izskatās, ka šo naida kurināšanu vada prezidente [Kaljulaida], kura ārvalstu avīzēm atzīstas, ka necieš vienu Igaunijas partiju, kas pārstāvēta valdībā un parlamentā."

Kaljulaida nesenā intervijā atzina, ka viņai ir bažas par pašreizējo valdības koalīciju, ko veido Centra partija, Konservatīvā tautas partija (EKRE) un partija "Tēvzeme". 

"Es melotu, ja teiktu, ka šī valdība nav bīstama mūsu ārpolitikai un attiecībām ar sabiedrotajiem," viņa sacījusi intervijā, kas pirmdien publicēta laikrakstā "Eesti Paevaleht". "Ja tiek atcelta kāda vizīte, mums būtu sev jāpavaicā, kādēļ tā tiek atcelta. Kad, organizējot vizīti, tas izrādās grūtāk nekā gaidīts, mums sev jāpavaicā, kādēļ tā notiek."

"Agrāk, kad mēs runājām par Igauniju, mēs runājām par Igaunijas digitālo nozari, par to, kā mēs panācām šo attīstību, kā mēs pieskaņojām likumdošanu jautājumā par mākslīgo intelektu, par mūsu jaunuzņēmumu vīzām, par e-rezidenta statusu," atgādinājusi Kaljulaida.

"Vakar te bija pārdesmit žurnālistu, un pusi no tikšanās laika man nācās veltīt tam, lai skaidrotu, ko es domāju par dažādiem žestiem un tamlīdzīgām lietām. Tā ir laika un reputācijas šķērdēšana. Žēl."

Igaunijas mediju un daudzu politiķu vērtējumā EKRE pēc nākšanas pie varas turpina agrāko populistisko politiku, ar ko tā iemantoja lielu popularitāti, atrazdamās opozīcijā. Īpašas bažas raisījusi Francijas galēji labējās politiķes Marinas Lepēnas viesošanās Igaunijā un tikšanās ar EKRE līderiem, kā arī citu Eiropas valstu galēji labējo spēku pārstāvjiem.