Par Latvijas Universitātes rektoru atkārtoti ievēlē Muižnieku

Kopumā no 300 LU Satversmes sapulces dalībniekiem reģistrējās un balsoja 286 dalībnieki. Divi biļeteni tika atzīti par nederīgiem.

Pret Muižnieku balsoja 143 dalībnieki.

Savukārt par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.

Muižnieks pirms balsojuma Satversmes sapulcē sacīja, ka pēdējo četru gadu laikā rektora amatā paveicis daudz - par 2000 pieaudzis studējošo skaits, kā arī par 600 cilvēkiem pieaudzis universitātē strādājošo skaits. Rektors arī atzīmēja, ka samazinājies vidējais darbinieku vecums - aptuveni 500 no kopskaitā 1400 darbiniekiem ir jaunāki par 40 gadiem.

Rektors uzsvēra, ka, strādājot LU, panākts, ka visiem darbiniekiem ir veselības padrošināšana, kā arī izveidota bonusu programma, ko turpmāk nepieciešams paplašināt.

Kā būtisku paveikto Muižnieks uzsvēra studiju programmu modernizāciju, kā arī vairāku to akreditēšanu līdz 2023.gadam. Tāpat rektors pauda gandarījumu par to, ka LU saņēmusi licences piecu jaunu studiju programmu īstenošanai.

Pēc Muižnieka domām, pēdējo četru gadu laikā viņš spējis uzlabot LU finanšu rādītājus, kā arī uzlabojis attiecības ar Saeimu un Ministru kabinetu, lai ātrāk panāktu risinājumus dažādos svarīgos jautājumos, tostarp saistībā ar LU nekustamajiem īpašumiem.

Kā būtisku mērķi turpmākajam darbam Muižnieks minēja ārvalstu studentu un mācībspēka piesaistīšanu, mācību programmu uzlabošanu, administrācijas darba efektivizācijas turpināšanu, kā arī jaunizveidotās universitātes infrastruktūras tālāku uzlabošanu.

Savukārt Bērziņš savā uzrunā pirms balsojuma pauda viedokli, ka LU aizvadītajos gados pārāk daudz "darbojusies ar formu", un aizmirsusi cilvēkus. Pēc viņa domām, pašlaik LU prioritāte ir nevis studenti un mācībspēks, bet gan saimnieciskās intereses.

"Ar to LU ir ne tikai zaudējusi pozīcijas reitingos, bet gan arī cilvēcību un vienotību. Skumji, ka prioritātes ir saimnieciskās intereses. Mani ir satraucis izaicinājumu apjoms, ar ko darbiniekiem jāsaskaras ikdienā. Katastrofāli trūkst izpratnes par nepieciešamo attīstību, bet vienlaikus ir izstrādāti būvniecības plāni. Arī LU vadībai jābūt taisnīgai, un jārūpējas par visām tās struktūrām. Valsts nepietiekamais finansējums nav attaisnojums problēmām," sacīja Bērziņš.

Kā savu mērķi Bērziņš norādīja LU darbības uzlabošanu tādā apjomā, lai tā tiktu iekļauta pasaulē labāko 500 augstskolu reitingā. Rektora amata kandidāts uzsvēra, ka ir gatavs strādāt pie dažādiem investīciju piesaistes mehānismiem, lai universitāte piesaistītu lielāku finansējumu no publiskā sektora. Tāpat Bērziņš norādīja, ka, viņaprāt, pašlaik universitātē nav sakārtota darbinieku novērtēšanas sistēma, ko viņš vēlētos mainīt.

Muižnieku rektora amatam izvirzīja Medicīnas fakultāte, Materiālu mehānikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Latviešu valodas institūts, Cietvielu fizikas institūts, Bioloģijas institūts, Bioloģijas fakultāte, Ķīmiskās fizikas institūts, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, kā arī Botāniskais dārzs.

Savukārt Bērziņu šim amatam izvirzīja Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Datorikas fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, kā arī Juridiskā fakultāte.

Kā ziņots, pirms vēlēšanām starp pusēm iezīmējās asa, tostarp gana netīra cīņa, piemēram, tika paziņots, ka LU esot saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem. Bērziņš pēc šāda soļa pieļauj iespēju vērsties tiesā saistībā ar LU vadības izdarīto kaitējumu viņa reputācijai.

Satversmes sapulces dienas kārtībā ir sapulces organizācijas komisijas priekšsēdētāja ziņojums, Muižnieka atskaite, LU Senāta priekšsēdētāja Māra Kļaviņa atskaite, rektora vēlēšanas, Senāta vēlēšanas, kā arī Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanas.

Saskaņā ar LU Satversmi rektoru uz četriem gadiem ievēlē amatā LU Satversmes sapulce. Rektoru var ievēlēt amatā divus amata termiņus pēc kārtas.