/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/05/25/12197290t1hdbb0.jpg)
Patlaban ir saskaitītas nodotās balsis teju visos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņos, un vislielāko atbalstu - ap 26,2% - saņēmusi "Jaunā Vienotība" (JV), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
"Jaunā Vienotība" vēlēšanās varētu saņemt ap 26% balsu, "Saskaņa" - ap 17%, VL-TB/LNNK - ap 16% (30)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašlaik nav apkopoti rezultāti par ļoti mazu daļu balsu - daļu ārzemju iecirkņu un pa pastu nodotās balsis.
Par "Saskaņu" nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNK) - ap 16,4% vēlētāju.
Apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) - ap 6,3% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, "Saskaņa" un VL-TB/LNNK varētu iegūt pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.
Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi 5,34% vēlētāju atbalstu, taču varētu neiegūt mandātu EP. Tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija.
Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).
Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2014.gadā, partija "Vienotība", kuras rindās tolaik bija arī vairāki nu jau citu partiju biedri, ieguva 46,19% balsu. Par VL-TB/LNNK toreiz nobalsoja 14,25% vēlētāju, par "Saskaņu" - 13,04%, par ZZS - 8,26%, bet par LKS - 6,38%. Toreiz "Vienotība" ieguva četras deputātu vietas EP, bet VL-TB/LNNK, "Saskaņa", ZZS un LKS - pa vienai.
Kā ziņots, sestdien Latvijā notika EP vēlēšanas, un plkst.20 vēlēšanu iecirkņi tika slēgti. Vēlēšanu rezultāti gan tiks paziņoti naktī uz pirmdienu, kad vēlēšanas noslēgsies visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.