Lietuvas prezidenta vēlēšanās uzvarējušais Gitans Nausēda paziņojis, ka varētu virzīt premjerministra amatam Ingrīdu Šimonīti, kas viņam zaudēja svētdien notikušajā vēlēšanu otrajā kārtā.
Nausēda pieļauj iespēju virzīt Šimonīti Lietuvas premjera amatam (2)
Taču Nausēda arī norādīja, ka, lai Šimonītei tiktu piedāvāts valdības vadītāja amats, viņai būtu jāiestājas pašlaik parlamenta opozīcijā esošajā konservatīvajā partijā "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", kas viņu izvirzīja prezidenta amatam.
"Ja viņa kļūtu par partijas vadītāju un valdošo vairākumu veidotu "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" tad es varētu viņu uzskatīt par piemērotu, lai viņa ieņemtu premjera amatu," žurnālistiem sacīja Nausēda. "Tēvzemiešu" līderis Gabrieļus Landsberģis svētdienas vakarā ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka ir gatavs Šimonītei piedāvāt ar pirmo numuru kandidēt partijas sarakstā nākamgad gaidāmajās Seima vēlēšanās un būt partijas premjera amata kandidātei.
Nausēda arī solīja vienot Lietuvas iedzīvotājus un veidot labklājības valsti.
"Es centīšos vienot Lietuvas cilvēkus, vienot Lietuvas partijas. Es centīšos panākt, lai Lietuvā ir mazāk rūgtuma un mazāk bezjēdzīgas konkurences, kas nenoved pie risinājumiem," sacīja Nausēda, uzrunājot atbalstītājus Viļņas Simona Daukanta laukumā pie prezidenta pils.
"Es uzskatu, ka Lietuva patiesi ir pelnījusi būt labklājības valsts, kur turīgākajiem cilvēkiem nevajag būvēt augstus dzeloņdrāšu žogus, lai norobežotos no mazāk turīgajiem. (..) [Valstii], kurā visi dzīvo saskaņā, un kurā nav jūtamas lielas sociālās, reģionālās atšķirības," teica jaunievēlētais Lietuvas prezidents.
Nausēda stāsies valsts galvas amatā 12.jūlijā. Stājoties amatā jaunajam prezidentam, jānoliek pilnvaras līdzšinēja valdībai.
Zemnieku un zaļo savienības atbalstītais premjerministrs Sauļus Skvernelis pirms divām nedēļām pēc zaudējuma Šimonītei un Nausēdam prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā paziņoja, ka 12.jūlijā aizies no valdības vadītāja amata, taču vēlā kļuva atturīgs izteikumos par šo jautājumu. Savukārt "zaļzemnieku" līderis Ramūns Karbauskis paziņojis, ka viņa vadītā partija aizies no varas, ja cietīs sakāvi prezidenta un Eiroparlamenta vēlēšanās.
Rezultāti, kas iegūti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas, liecina, ka prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ekonomists Nausēda, kurš bija neatkarīgais kandidāts, uzvarējis ar 66,1% balsu, savukārt bijusī finanšu ministre Šimonīte ieguvusi 32,6% balsu.
55 gadus veco Nausēdu, kas priekšvēlēšanu aptaujās gandrīz nemainīgi atradies reitingu tabulas augšgalā, sabiedrība iepazinusi galvenokārt kā ekspertu, kas desmit gadu garumā televīzijas ziņu pārraidēs komentējis Lietuvas ekonomisko situāciju. Politologu vērtējumā viņš tā arī turējies šā tēla rāmjos, necenšoties sevi parādīt kā politisko līderi un drīzāk solot būt atšķirīgu viedokļu samierinātājs un vienotājs.
Nausēdam ir labēji centriski uzskati. Viņš sevi raksturojis kā konservatīvu un rietumnieciski domājošu, vienlaikus akcentējot norobežošanos no visām partijām. Viņa elektorāts ir ļoti plašs tiklab vecuma, kā izglītības un ieņēmumu līmeņa ziņā. Atbalstu viņam apliecinājis bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, savukārt Nausēdas kritiķi noskaņoti piesardzīgi un uzskata, ka viņš pārstāv lielā biznesa intereses.
Runājot par ārpolitiku, Nausēda atzinis, ka Lietuvai attiecībās ar Krieviju jāietur principiāla nostāja, nepiemirstot par notikumiem Ukrainā, taču vienlaikus jāuztur ekonomiskie un kultūras sakari un jāmīkstina retorika, "nelejot ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām". Viņš iestājies par Eiropas Savienību kā par konfederāciju, par ekonomisko attiecību attīstīšanu ar Ķīnu, par sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu formātā, ar laiku, iespējams, iesaistot tajā arī Lielbritāniju.
Politikas eksperti iepriekš norādījuši, ka Nausēdas ievēlēšanas gadījumā liela nozīme būs padomniekiem, ko viņš ap sevi pulcēs, jo viņam nav politiskās pieredzes, politisko partiju atbalsta, arī kā ekonomists viņš vairāk ir analizējis baņķieru lēmumus un ekonomiskos procesus, nevis piedalījies lēmumu pieņemšanā.
Pašreizējai Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, kuras pilnvaru termiņš beigsies jūlijā, konstitūcija liedza kandidēt uz trešo piecu gadu pilnvaru termiņu pēc kārtas.