Vienas sievietes šovs un Ušakova migrācija uz Eiroparlamentu. EP vēlēšanu ceļvedis Baltijā (16)

Igaunijā - vienas sievietes šovs

"Igaunijā pārliecinošākie uzvarētāji bija sociāldemokrāti. Būtībā to varētu raksturot kā vienas sievietes šovu. Nosacītā jaunpienācēja Marina Kaljuranda, bijusī Igaunijas ārlietu ministre un Igaunijas vēstniece tādās valstīs kā ASV un Krievija, ieguva vairāk nekā 65 000 balsu," komentē Igaunijas lielākā laikraksta "Postimees" ārvalstu ziņu redaktore Evelīna Kaldoja.

"Sociāldemokrāti ieguva divas vietas Eiropas Parlamentā. Salīdzinājumam - otrais sociāldemokrātu deputāts, bijušais ārlietu ministrs Svens Miksers saņēma tikai ap 2800 balsīm."

Labus rezultātus Igaunijā guva arī Reformu partija, kurai bija spēcīgs saraksts, norāda Kaldoja. Šis politiskais spēks ieguva divas EP deputātu vietas, ko ieņems bijušais premjers Andruss Ansips un bijušais ārlietu ministrs Urmass Paets.

Par zaudētājiem uzskatāma Centra partija, kas ieguva tikai vienu EP mandātu, uzsver Kaldoja. Par Centra partiju parasti aktīvi balso krievvalodīgais elektorāts, taču domājams, ka šoreiz krievvalodīgos vēlētājus atbaidīja pašreizējā valdības koalīcija, kurā Centra partija ir kopā ar labējiem populistiem - Igaunijas Konservatīvo tautas partiju (EKRE).

EKRE kandidāts Jāks Madisons ieguva atlikušo no sešām Igaunijas EP deputātu vietām. "Tas bija gaidāms, ka EKRE varētu iegūt vienu vietu no sešām. Pēc parlamenta vēlēšanām viņi sastapās ar asu kritiku, kas atbaidīja daļu viņu vēlētāju. EKRE sākumā ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministra amatam virzīja Marti Kūziku, kurš tika apsūdzēts vardarbībā pret sievu, bet pēc tam nomainīja viņu ar sievieti, kura, atrodoties tajā pašā amatā, solīja runāt tikai un vienīgi igauņu valodā un ceļot, cik vien maz iespējams. Runājot par ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministra amatu, tas neizskatās pārāk labi," skaidro Kaldoja.

Ja Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), Igaunija iegūs septīto deputāta vietu EP. To saņems partija "Tēvzeme", kas patlaban ir valdības koalīcijā ar Centra partiju un EKRE.

Kaldoja uzskata, ka EKRE dominance valdības koalīcijā kaitējusi tās koalīcijas partneriem Centra partijai un "Tēvzemei", jo šo abu politisko spēku elektorātam nav saprotams EKRE galēji labējais populisms.

Taču uz šā fona "Tēvzeme" vienalga uzrādījusi samērā labu rezultātu.

Lietuvā - aktīvākie vēlētāji Baltijā

Lietuvā lielākos laurus EP vēlēšanās plūkušas partijas, kas valdībā atrodas opozīcijā. Konservatīvā partija "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" saņēma 18,6% balsu un ieguva trīs EP deputātu vietas, savukārt Sociāldemokrātu partija ar 15% balsu nosargāja divus deputātu krēslus. 

Koalīcijā esošā Zemnieku un zaļo savienība ieguva divas vietas, kaut bija cerējusi uzvarēt visās nesenākajās vēlēšanās Lietuvā, skaidro Lietuvas ziņu portāla "15min.lt" politikas ziņu nodaļas vadītāja Liepa Želniene. Taču tā nenotika - partija nebija uzvarētāja ne martā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, ne arī prezidenta vēlēšanu pirmajā raundā.

Vēl četri politiskie spēki izcīnīja pa vienai vietai Eiropas Parlamentā, tai skaitā populisti Darba partija. Lietuvai pavisam pienākas 11 EP deputātu krēsli.

Lietuvā vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās bija visaugstākā no visām Baltijas valstīm - 53%, kamēr Latvijā balsot devās 33,6%, bet Igaunijā 37,6% vēlētāju. Tas skaidrojams ar apstākli, ka Lietuvā EP vēlēšanas tika rīkotas vienlaikus ar prezidenta vēlēšanu otro kārtu. Tajā ar nepilniem 66% balsu uzvarēja ekonomists Gitans Nausēda.

"Tās vienmēr notiek kopā, tāpēc mums EP vēlēšanās ir augstāki vēlētāju aktivitātes rādītāji nekā Latvijā, Lietuvā un daudzās citās Eiropas valstīs," norāda Želniene.

Latvijā - Ušakova gājiens ar zirdziņu

EP vēlēšanās Latvijā ar vairāk nekā 26% balsu uzvarēja "Jaunā Vienotība", otrajā vietā ar 17,5% palika "Saskaņa", bet trešajā ar 16,4% ierindojas nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Šie politiskie spēki ieguvuši pa diviem EP deputātu krēsliem, bet "Attīstībai/Par!" un "Latvijas Krievu savienība" - pa vienam.

Līdz ar to EP ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Iepriekšējās EP vēlēšanās 2014.gadā "Vienotība" izcīnīja četras Eiroparlamenta deputātu vietas, tāpēc "Jaunās Vienotības" šā gada rezultāts nav uzskatāms par triumfu.

Viens no apspriestākajiem notikumiem EP vēlēšanu sakarā bija aprīlī no Rīgas mēra amata atstādinātā Nila Ušakova steidzīgais starts EP vēlēšanās.

Lai arī Ušakovs bija "Saskaņas" saraksta pirmais numurs, viņš karstākajā priekšvēlēšanu aģitācijas laikā nekur nebija manāms - ne parādījās publiskajā telpā, nedz arī priekšvēlēšanu debatēs. Vēlēšanu dienā Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka to darījis "cilvēku riebuma pret "Saskaņu" dēļ".

Neskatoties uz to, Ušakovs un Ameriks tika pie EP deputātu krēsliem, atstājot aiz muguras nepatikšanas Rīgas domē.

Eksperti Ušakova un Amerika kandidēšanu raksturojuši kā "patvēruma meklējumus", "gājienu ar zirdziņu" un ar citiem spilgtiem salīdzinājumiem.

Vēlēšanu rezultāti liecina, ka šoreiz aktīvs bijis krievvalodīgais elektorāts - "Saskaņai" un LKS izdevās iegūt trīs no astoņām deputātu vietām.