Sebastians Kurcs: no politiskā brīnumbērna līdz amata zaudēšanai Krievijas naudas skandāla rezultātā (10)

Vācijas mediji publicēja slepeni ierakstītu video, kurā 2017.gada jūlijā trīs mēnešus pirms Austrijas parlamenta vēlēšanām Austrijas vicekanclers Heincs Štrahe un Austrijas Brīvības partijas pašreizējās parlamenta frakcijas vadītājs Johans Gudēnuss sarunājas ar krievu uzņēmēju Aļonu Makarovu, kuru uzskata par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ļoti tuva oligarha pārstāvi. 

Štrahe vēlāk preses konferencē sacīja, ka Makarova esot uzdevusies par Latvijas valstspiederīgo, kas kopā ar meitu vēlas pārcelties uz Vīni, lai pastāvīgi dzīvotu Austrijā un ieguldītu šajā valstī savu naudu.

Kurca pārstāvētā Austrijas Tautas partija bija izveidojusi valdības koalīciju ar Brīvības partiju. Koalīcija izjuka pagājušajā nedēļā, kad izcēlās skandāls. Tā rezultātā atkāpās Brīvības partijas ministri Austrijas valdībā, kā arī Štrahe atsacījās no vicekanclera amata.

Austrijā tikai izsludinātas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, un Kurcs izveidoja pagaidu valdību bez Brīvības partijas ministriem. Tas noveda pie uzticības balsojuma, kurā Brīvības partija un sociāldemokrāti (Kurca Tautas partijas lielākie konkurenti) nobalsoja par neuzticības izteikšanu Kurcam.

Līdz ar to viņa vadītajai valdībai nācās demisionēt. Kanclera pienākumu izpildītāja amatā iecelts finanšu ministrs Hartvigs Lēgers, bet tuvākās nedēļas laikā tiks izveidota pagaidu valdība. Septembrī Austrijā gaidāmas ārkārtas vēlēšanas.

Tomēr iespējams, ka negaidītais likteņa pavērsiens vēl nenozīmē Kurca karjeras galu. Dienu pirms uzticības balsojuma Kurca partija guva pārliecinošu uzvaru Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Austrijā.

Uzticības balsojumā pret Kurcu apvienojās galēji labējā Brīvības partija un opozīcijā esošie sociāldemokrāti. Dažādos politiskā spektra galos esošās partijas riskēja, izsakot neuzticību Kurcam. No vienas puses, spēcīgā oponenta šķiršana no valsts vadītāja amata varētu nospēlēt par labu viņu priekšvēlēšanu kampaņām, no otras - vēlētājus šāda politiskās nestabilitātes veicināšana varētu atbaidīt, raksta "Bloomberg".

"[Līdz ārkārtas vēlēšanām] palikuši vairāk nekā trīs mēneši. Pagaidām ir par agru prognozēt rezultātu. Kā pēdējos gados esam pārliecinājušies, Austrijas politika nekad nav garlaicīga," sacīja ING Bankas ekonomiste Inga Fehnere.

Kurca karjera

Sekretāres un skolotāja dēls Kurcs 2003.gadā pievienojās Austrijas Tautas partijas jauniešu organizācijai un vēlāk kļuva par tās federālo priekšsēdētāju. Viņš uzsāka jurisprudences studijas, kuras tā arī nepabeidza.

2010.gadā Kurcs uz neilgu laiku kļuva par izsmiekla objektu uz Austrijas politiskās skatuves, jo pašvaldību vēlēšanās kandidēja ar saukli "Schwarz macht geil", kas tulkojams kā "Melnais ir seksīgs". Kampaņas laikā Kurcs pie melna "Hummer" pozēja ar pieguļošās melnās drēbēs tērptām sievietēm un dalīja melnus prezervatīvus.

Never forget#kurz #geilomobil #schwarzmachtgeil pic.twitter.com/7UtvMFdQCz

— Wurzelmann (@Wurzelmann) May 15, 2017

Par spīti šim gadījumam, Kurcs strauji kāpa pa karjeras kāpnēm. 2011.gadā Kurcs kļuva par valsts sekretāru integrācijas jautājumos, bet divus gadus vēlāk - par Austrijas ārlietu ministru. Kurcs tolaik bija tikai 27 gadus vecs.

2017.gada maijā Kurcs pārņēma varu Austrijas Tautas partijā un izjauca tās ilglaicīgo koalīciju ar sociāldemokrātiem, ko bija vajājušas dažādas problēmas. Pēc tam Kurcs sāka kampaņu, kurā solīja "likt austriešus pirmajā vietā". Tāpat kā ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņa ar līdzīgu saukli, Kurca stratēģija izrādījās veiksmīga.

Kurcs apgalvoja, ka esot panācis Balkānu migrantu ceļa aizvēršanu 2016.gadā. Tautas partija pieredzēja zīmola maiņu. Kurcs solīja būt stingrs pret imigrāciju, bet palaist grožus vaļīgāk nodokļu jautājumos.

Kurca kampaņa noveda pie labiem Tautas partijas rezultātiem vēlēšanās, bet viņš pats iemantoja sava veida "politiskās rokzvaigznes" imidžu.

Pēc Kurca nākšanas pie varas Austrijas valdība pieņēma vairākus ierobežojumus imigrācijas jautājumos. Izdabājot uzņēmējiem, tā palielināja maksimālo darba dienas stundu skaitu līdz 12. 

Tomēr vēl pirms "Ibizas skandāla" bija nojaušams, ka konservatīvās Tautas partijas un galēji labējās Brīvības partijas koalīcijā ir problēmas. Daži kritiskāk noskaņotie Tautas partijas politiķi sūdzējās, ka Kurca darba metodes esot kā "mini diktatoram" un ka viņš partiju pārvērtis "viena cilvēka izrādē".

Austrijas Tautas partijas bijušais līderis Reinholds Miterlēners apsūdzēja Kurcu valsts vadīšanā "autoritāras demokrātijas" virzienā.

Tikmēr opozīcija Kurcu dēvēja par "klusējošo kancleru", kritizējot to, ka viņš stingri neiestājās pret galēji labējo atbalstītāju ekstrēmisma izpausmēm.

Kurca kritiķi norādījuši, ka viņš pats esot izracis savu politisko kapu, izveidojot koalīciju ar galēji labējiem.

Krievijas naudas skandāls

Ierakstītajā sarunā tiek apspriestas iespējas finansiāli atbalstīt Austrijas Brīvības partijas priekšvēlēšanu kampaņu apmaiņā pret Austrijas medija "Kronen Zeitung" akciju iegādi, kazino licenci un tiesībām piedalīties auto maģistrāles būvniecībā.

Krievijas oligarha pārstāve sola Austrijā ieguldīt 250 miljonus eiro un vairākkārt atzīst, ka minētās naudas izcelsme ir ne pārāk likumīga. Tomēr, neraugoties uz šo faktu, saruna par naudas ieguldīšanu turpinās sešas stundas.

Sešas stundas garajā videoierakstā bez runām par ziedojumiem partijai apmaiņā pret atbalstu krievu oligarhu biznesam izskan arī aizskarošas baumas par citiem Austrijas politiķiem. Piemēram, Heincs Kristians Štrahe lielās, ka viņam esot informators, kurš atsūtījis kompromitējošas fotogrāfijas ar bijušo Austrijas kancleru Kristianu Kernu, kurās viņš redzams kopā ar nepilngadīgu tumšādaino Dienvidāfrikas Republikas pilsētā Kapštatē. Tāpat Štrahe runā par seksa orģijām narkotiku reibumā, kurās it kā piedalījies pašreizējais Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs.

Video ir dzirdams, kā Austrijas vicekanclers krievu uzņēmējai skaidro ziedojumu pieņemšanas kārtību. Nauda esot jādod nevis partijai pa tiešo, bet gan caur kādu apvienību, lai par šādu finansējumu nebūtu jāinformē auditori. Apvienības nosaukums gan netiek minēts.

Der Spiegel skaidro, kā pārbaudījuši Ibizas video autentiskumu. Kopumā filmēts ar sešām slēptajām kamerām dažādos rakursos. Ir arī e-pasta vēstules, kas apliecina sarunās apspriestās tēmas. Šodien, visticamāk, atkāpsies arī Austrijas iekšlietu ministrs, kas pārstāv FPÖ pic.twitter.com/wSvB7orYjJ

— Jānis Tereško (@JanisTeresko) May 20, 2019