Eksperti par Valsts prezidenta vēlēšanām: vairāk jāregulē vēlēšanu process! (1)

Stingrāk jāregulē vēlēšanu process

Kā norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse, esot ļoti pārsteidzoši un nepieņemami, ka prezidenta amata kandidātu debates notiekot vien īsu brīdi pirms vēlēšanām.

“Manuprāt, ja mēs runājam par debatēm, tām vajadzēja notikt jau kopš brīža, kad tika oficiāli nominētas visas trīs personas,” kritiska bija Kreituse.

Diskusijas gaitā viņai piekrita arī sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

“Tas ir liels trūkums, un parlamentam būtu ļoti nopietni jādomā par kārtību, kā un kad tiek izvirzīti kandidāti. Lai mēs tomēr redzētu jau stipri iepriekš un varētu iepazīties ar kandidātiem, nevis tikai pēdējā mirklī,” vēlēšanu norisi komentēja Rajevskis.

Turpinot diskusiju Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Juris Rozenvalds piebilda, ka būtisks jautājums ir arī par lomu, ko vēlēšanu organizēšanas procesā spēlē “dažas institūcijas, kurām vajadzētu stāvēt pāri simpātijām”. Atbildot uz precizējošu jautājumu, Rozenvalds atklāja, ka runa ir par Saeimas prezidiju, kas, neskatoties uz 34 Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu, atteicās rīkot Valsts prezidenta vēlēšanas 5.jūnijā.

“Saeimas prezidijs no neitrālas institūcijas pārvērties par valdošās koalīcijas interešu stumdītāju,” asiem komentāriem dāsns bija LU profesors.

Filips Rajevskis piebilda, ka prezidenta amata kandidātus partijas varētu pieteikt pirms vēlēšanām līdzīgi kā premjera amata kandidātus pirms Saeimas vēlēšanām:

“Es domāju, ka būtu jauki, ja politiskās partijas, ņemot vērā viņu lomu prezidenta ievēlēšanā, tomēr ne tikai premjera kandidātus, bet arī prezidenta kandidātus iezīmētu pirms vēlēšanām.”

Uz skaidra regulējuma nepieciešamību norādīja arī politologs Juris Rozenvalds.

Kandidāti. Katram savs jājamzirdziņš

Politisko notikumu komentētājs Filips Rajevskis, apspriežot Didža Šmita kandidēšanu prezidenta vēlēšanās, norādīja, ka Šmitam esot šaura specializācija.

“Lielākā problēma ir, ka viņš uz valsti skatās caur vienu prizmu. Neapšaubāmi, bizness ir svarīgs, [iekšzemes] kopprodukts ir svarīgs, bet valsts sastāv ne tikai no [iekšzemes] kopprodukta un ne tikai no biznesa,” pauda eksperts.

Savukārt ilga Kreituse deva mājienu, ka Šmits nepiedāvā ideju, kas uzrunātu tautu, atšķirībā, piemēram, no Vairas Vīķes-Freibergas.

“Saruna ar cilvēku, cilvēku sāpju izzināšana ļoti bieži prezidentam ir daudz svarīgāka par konkrētu lēmumu pieņemšanu. Ne velti viņš ir pārstāvnieciska [persona],” teica Kreituse.

Runājot par Jura Jansona kandidatūru, visi piekrita, ka viņa jājamzirdziņš ir tiesībsarga kompetencē esošie jautājumi. Tomēr atšķirīgi viedokļi ekspertiem bija par to, cik nopietns kandidāts ir tiesībsargs. Piemēram, Filips Rajevskis Jansonu vērtē kā nopietnu kandidātu, par viņa stiprajām pusēm saucot augsto reitingu un popularitāti sabiedrībā.

Savukārt Ilga Kreituse pievērsa uzmanību tam, uz kā balstās šī popularitāte. Pēc politoloģes teiktā, fundaments šai popularitātei ir tiesībsarga izvirzītie problēmjautājumi.

“Jansona kungam, ja viņam tagad būtu jākļūst par praktiskā mehānisma veidotāju un noteicēju, kā praktiski atrisināt to, ko viņš ir virzījis, man šķiet, ka var rasties zināmas problēmas,” kritiska bija Kreituse.

Vienlaikus Juris Rozenvalds norādīja, ka Jansons “centīgi izvairījās no zemūdens klintīm”, runājot par sabiedrībai jūtīgiem jautājumiem.

Par Levita jājamzirdziņu politologi uzskata viņa ekspertīzi konstitucionālo tiesību jautājumos.

Konkurence – šķietama vai reāla?

Arī šeit ekspertu viedokļi nesakrīt. Pēc LU Sociālo zinātņu fakultātes profesora Jura Rozenvalda domām, konkurence ir, bet esot jāsakārto daudzi jautājumi, kas saistīti ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Pretējs uzskats ir Ilgai Kreitusei:

“Mums ir otrā reize, kad praktiski nav konkurences.”

Savukārt Rajevskis pauda, ka būtu labāk, ja par pārējiem diviem kandidātiem būtu zināms pirms paziņojumiem par to, ar cik lielu atbalstu var rēķināties koalīcijas partiju virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Egils Levits.

Kā ziņots, pašreizējais valsts vadītājs Raimonds Vējonis uz otro termiņu nepretendē. Līdz ar to parlamenta deputātiem būs jāizvēlas viens no trim kandidātiem: Egils Levits, ko virzīja Nacionālā apvienība (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais Latvijas tiesībsargs Juris Jansons, kā arī atsevišķu partijas KPV LV Saeimas frakcijas deputātu virzītais parlamenta deputāts Didzis Šmits.