“Tas ir liels trūkums, un parlamentam būtu ļoti nopietni jādomā par kārtību, kā un kad tiek izvirzīti kandidāti. Lai mēs tomēr redzētu jau stipri iepriekš un varētu iepazīties ar kandidātiem, nevis tikai pēdējā mirklī,” vēlēšanu norisi komentēja Rajevskis.
Apspriežot kandidātus, politologi konstatēja, ka katram pretendentam ir savs jājamzirdziņš, kas veido viņu argumentāciju. Didzim Šmitam tā ir ekonomika un bizness, Jurim Jansonam – cilvēktiesības un sociālā nevienlīdzība, savukārt Egilam Levitam konstitucionālo tiesību joma.
Visbeidzot, atbildot uz jautājumu, vai konkurence šajās prezidenta vēlēšanās ir reāla vai tikai šķietama, ekspertu viedokļi bija atšķirīgi.
Piemēram, Ilga Kreituse uzskata, ka šī ir otrā reize, kad konkurences nav vispār. Pirmā, saskaņā ar viņas teikto, bija Vairas Vīķes-Freibergas izvirzīšana otrajam pilnvaru termiņam.
Filips Rajevskis teica, ka cieņas dēļ pret Šmitu un Jansonu teiks, ka ir konkurence. Vienlaikus viņš norādīja, ka būtu labāk, ja par pārējiem diviem kandidātiem būtu zināms pirms paziņojumiem par to, ar cik lielu atbalstu var rēķināties koalīcijas partiju virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Egils Levits.
Pēc LU Sociālo zinātņu fakultātes profesora Jura Rozenvalda domām, konkurence vēlēšanās ir, bet esot jāsakārto daudzi jautājumi, kas saistīti ar valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.
Kā ziņots, pašreizējais valsts vadītājs Raimonds Vējonis uz otro termiņu nepretendē. Līdz ar to parlamenta deputātiem būs jāizvēlas viens no trīm kandidātiem: Egils Levits, ko virzīja Nacionālā apvienība (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais Latvijas tiesībsargs Juris Jansons vai arī atsevišķu partijas KPV LV Saeimas frakcijas deputātu virzītais parlamenta deputāts Didzis Šmits.