/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/05/29/12210353t1h445a.jpg)
Izstāšanos no partijas "KPV LV" apsver arī politiskā spēka Saeimas frakcijas iekšējā opozicionāre Katrina Sprūde.
Izstāšanos no "KPV LV" apsver arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Sprūde, pēc Valsts prezidenta vēlēšanām palicis rūgtums. "Tā bija neliela nodevība pret mums, pret partiju. Protams, es apdomāju ļoti nopietni izstāšanos," teica Sprūde, kura gan vēl nav pieņēmusi galīgu lēmumu par izstāšanos, jo negrib pieņemt "emocionālu lēmumu".
"Pirmā doma ir, ka vajag izstāties, jo, domājot par turpmāko darbību, nesaprotu, kā var strādāt tādā destrukcijā, kādā darbojas partija," uzsvēra Sprūde.
Lēmumu Sprūde plāno pieņemt "tuvākajā laikā", gan nogaidot līdz brīdim, kad frakcija virzīs pārstāvjus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltītajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
"Tas būs pēdējais punkts, ja viņi virzīs kādus cilvēkus, kas vispār nevarēs risināt šo problēmu," skaidroja deputāte.
Trešdien lēmumu par izstāšanos no partijas un frakcijas pieņēma Linda Liepiņa, to pamatojot ar notiekošo frakcijā un viņai nepieņemamo frakcijas balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās.
Sākotnēji no "KPV LV" saraksta parlamentā tika ievēlēti 16 deputāti, taču vēlāk no frakcijas tika izslēgts Aldis Gobzems. Līdz ar to pašlaik Saeimas frakcijā darbojas 15 parlamentārieši, taču jūnija sākumā Saeima skatīs jautājumu par "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītāja Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Ja deputāts tiek izdots kriminālvajāšanai, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas sēdēs.
Kā ziņots, Saeima trešdien Valsts prezidenta amatā ievēlēja līdzšinējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Par viņu nobalsoja 61 deputāts, kas pārstāvēja koalīcijas partijas, savukārt pret balsoja 32 opozīcijas deputāti.
Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības, bet pret bija 85 deputāti.
Savukārt Šmita kandidatūru atbalstīja 24 deputāti - "Saskaņas" parlamentārieši, Gobzems un iekšējie "KPV LV" opozicionāri - Liepiņa, Sprūde un pats Šmits. Pret Šmita kandidatūru balsoja 69 parlamentārieši.
Kopumā balsojumā par prezidentu piedalījās 95 parlamentārieši. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.