Deputāti “pa kluso” mēģina ierobežot piekļuvi amatpersonu deklarācijām (37)

Ko paredz grozījumi?

Runa ir par grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Šis likums tostarp definē, kuri cilvēki ir uzskatāmi par valsts amatpersonām (piemēram, Valsts prezidents vai Saeimas deputāts). Taču, kā TVNET paskaidroja eksperti, likumā nevar definēt pilnīgi visas kategorijas. Tāpēc 4. panta otrā daļa definē pazīmes, pēc kurām var noteikt, vai cilvēks ir vai nav valsts amatpersona.

Saskaņā ar grozījumiem personas, par kurām ir runa likuma 4.panta otrajā daļā, iesniegs deklarācijas tikai tad, ja tā lems attiecīgās iestādes vadītājs, kura pakļautībā ir amatpersona.

Tādējādi tiek sašaurināts to amatpersonu loks, kam obligāti būtu jāsniedz deklarācijas. Iestādes vadītājs varēs likt amatpersonai iesniegt deklarāciju, ja “attiecīgajā amatā var būt augsti korupcijas riski”, teikts likumprojektā.

Otrs svarīgākais priekšlikums paredz, ka amatpersonu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publiski būs pieejamas tikai piecus gadus kopš deklarācijas publicēšanas brīža.

Kā Saeimas deputāti pamato izmaiņu nepieciešamību?

Abi minētie priekšlikumi ir iepriekšējās, 12. Saeimas mantojums. Toreiz par likumprojektu atbildīgais deputāts bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Viktors Valainis.

Portālam TVNET viņš skaidro, ka deklarāciju publisku pieejamību piedāvāts ierobežot ar pieciem gadiem, jo publiskajā piekļuvē esot daudz deklarāciju no mirušajām amatpersonām.

“Tika identificēta tāda problēma, ka ir vesela virkne mirušo amatpersonu. Viņu deklarācijām vēl joprojām pēc likuma jābūt tur. Nav nekādu procedūru, kas paredzētu viņu slēgšanu no publiskās telpas.

Nekādā gadījumā nav runa par viņu [pilnīgu] izslēgšanu, bet par to, lai viņas vairs nav publiski pieejamas,” pauda Saeimas deputāts.  

Atbildot uz TVNET repliku, ka grozījumi pašreizējā redakcijā attiektos arī uz dzīvajām personām, Valainis pateica, ka sarunas turpinās. Vienlaikus viņš apgalvo:

vairāki juristi esot norādījuši, ka šobrīd nav “īsti leģitīma pamata”, lai publiskas būtu arī pārējo amatpersonu deklarācijas. 

Tomēr deputāts atzina, ka grozījumiem jābūt “soli pa solim” un jāsāk tieši ar publiskas piekļuves ierobežošanu mirušo personu deklarācijām. Atsevišķu priekšlikumu deputāts sola iesniegt uz trešo lasījumu.

Runājot par amatpersonu loka samazināšanu, kurām būtu obligāti jāiesniedz deklarācijas, Valainis norāda: pie pašreizējā regulējuma var nonākt situācijā, kad visi valsts pārvaldē strādājošie būšot amatpersonas, kas, pēc viņa domām, nebūtu pareizi.

“Šobrīd, piemēram, kādā novadā tiek izveidota sakoptākās sētas biedrība, kas skatās, kur būs novada sakoptākā sēta. Principā var izveidoties situācija, ka visi šīs komisijas locekļi kļūst par amatpersonām,” atzīmēja deputāts.

Tajā pašā laikā likuma 4.panta otrajā daļā ir teikts, ka par valsts amatpersonu ir uzskatāms arī tāds publiskas institūcijas darbinieks, kam ir tiesības “izdot administratīvos aktus”. Tātad arī pašvaldības policisti, piemēram, ir uzskatāmi par valsts amatpersonām.

Minētos likuma grozījumus kritizē sabiedrība par atklātību “Delna”.  Komentējot šo kritiku, Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētāja biedrs Uldis Budriķis (JKP) apgalvo: neskatoties uz priekšlikumu par piekļuves ierobežošanu amatpersonu deklarācijām ar piecu gadu termiņu, ikvienam Latvijas iedzīvotājam tik un tā ir tiesības pieprasīt informāciju no iestādēm par amatpersonām.

“Delna, es viņus saprotu. Viņi grib zināt visu par visu. Protams, tas atvieglotu viņu darbu. No otras puses – šī informācijas jau ir pieejama Valsts ieņēmumu dienestam. Un pēc Informācijas atklātības likuma, viņiem ir jāiesniedz tikai viens iesniegums, un tāpat informācijai viņi var piekļūt,” zināja teikt JKP deputāts. 

Visbeidzot, kā  intervijā TVNET apgalvoja Valainis, likuma grozījumi neesot politiski motivēti.

Ko saka idejas pretinieki?

Kā intervijā TVNET atzina “Delnas” juriste Zane Zvirgzdiņa, piedāvātie likuma grozījumi mazināšot atklātību.

Vienlaikus viņa atzīst, ka pastāvot problēma ar amatpersonu skaitu, taču deputātu piedāvātie priekšlikumi, viņasprāt, nav adekvāts problēmas risinājums.

“Ir tā, ka tiešām ir problēma, bet šis nav konkrētais veids, kā to var atrisināt, jo viņš vienlaicīgi samazina atklātību. Līdz ar to mēs uzskatām: tā kārtība, kas ir pašreiz, ir saglabājama.

Ja tiešām ir kaut kāda problēma, tā ir jārisina ar adekvātiem līdzekļiem, nevis vienkārši mazinot atklātību,” ir pārliecināta “Delnas” juriste.

Tāpat Zvirgzdiņa atspēkoja Budriķa apgalvojumu, ka informāciju no publiskajām institūcijām par kādu amatpersonu varot saņemt pēc iesnieguma. Lai arī likums pieļauj šādu iespēju, ne vienmēr iestādes labprāt sniedz informāciju.   

“Delnai” vairākus gadus bija tiesvedība, lai mums izsniegtu dokumentus vienā Ventspils lietā. Tas nav tikpat efektīvi kā vienuviet pieejamas [deklarācijas], nekavējoties, lai pārliecinātos par interešu konflikta esamību vai neesamību. Tas nav samērojams ar to, ka deklarācijas ir publiski pieejamas,” pieredzē dalījās Zvirgzdiņa.

Kas notiks tālāk?

28. maijā komisijas sēdē nolemts, ka grozījumi paliek 1. lasījuma redakcijā. Priekšā – 2. lasījums parlamenta plenārsēdē. Pēc tam atkal darbs komisijās. Šajā laikā deputātiem vēl būs iespēja iesniegt jaunus priekšlikumus pirms trešā un galīgā lasījuma.