Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Ko atnesīs Levita četrgade? (29)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits piedalās preses konferencē pēc Saeimas ārkārtas sēdes, kurā notika Valsts prezidenta vēlēšanas.
Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits piedalās preses konferencē pēc Saeimas ārkārtas sēdes, kurā notika Valsts prezidenta vēlēšanas. Foto: Evija Trifanova/LETA

2019. gada 29. maijā jurists Egils Levits kļuva par 10. Latvijas prezidentu. Ko jaunu Latvijai nesīs Levita prezidentūra - par to trešdienas pievakarē Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" sprieda vairāki eksperti. 

Raidījumā piedalījās 11. un 12. Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, fonda «Viegli» padomes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, advokāts Saulvedis Vārpiņš, žurnālists Māris Zanders, Latvijas Televīzijas žurnāliste Odita Krenberga un uzņēmējs Normunds Skauģis.

Diskusiju vadīja žurnālists Guntis Bojārs.

Raidījuma pirmajā daļā eksperti secināja, ka Levits varētu būt patiesi spēcīgs prezidents un atkal pacelt prezidenta latiņu līmenī. Tāpat jaunievēlētais prezidents varētu būt labs nacionālo vērtību garants un uzturētājs.

"Ir uzvarējis cienīgs kandidāts, latiņa ir pacelta augstu, lai gan tas [prezidenta ievēlēšana] joprojām ir partiju darījums. Partijas mazliet izmantoja to, ka var "pielīmēties" Levitam," sacīja Latkovskis. 

Tikmēr Skauģis pauda, ka ir gandarīts par Levita ievēlēšanu. "Manī ir pārliecība, ka viņš ir nākamais spēcīgākais Valsts prezidents pēc Vairas Vīķes-Freibergas. Vienmēr ir grūti lielu zvaigzni pārspēt, bet es ceru, ka viņš vismaz emocionāli spēs tautu pacelt," sacīja uzņēmējs. 

Eksperti arī atzinīgi uzteica atklātās balsošanas sistēmu.

Raidījuma otrajā daļā tika diskutēts par to, ko Latvija var sagaidīt no "Levita četrgades". 

Latkovskis pauda cerību, ka Levitam izdosies pacelt Latvijas politisko domāšanu jaunā līmenī, veicinot izpratni un iedziļināšanos sarežģītos globālajos jautājumos, nevis "kā tas ir tagad - atpakaļgaitas ieslēgšanu uz Ulmaņlaikiem".

Bojārs kā īpaši sarežģītu un sasāpējušu Latvijas politikas jautājumu minēja administratīvi teritoriālo reformu. Daudzi novadi iestājas pret apvienošanos, kas ekspertu ieskatā ilgtermiņā nestu pienesumu visai Latvijai.

Vaicāta, vai un kā prezidentam būtu jāiesaistās problēmjautājumu risināšanā, Krenberga norādīja, ka prezidentam būtu jāiesaistās īpaši sarežģītu jautājumu risināšanā, taču viņam noteikti nevajadzētu kļūt par vidutāju visos jautājumos, kuros amatpersonu un tautas viedoklis nesaskan. 

Skauģis norādīja, ka, viņaprāt, prezidentam vajadzētu vairāk fokusēties uz ārvalstu un diplomātijas jautājumiem, jo iekšpolitikas jautājumus var risināt gan valdība, gan Saeima, gan Ministru prezidents. 

Taujāti, vai prezidentam biežāk būtu skaidri jāpauž savs viedoklis vai tomēr jāmēģina distancēties no personīgajām domām, eksperti norādīja, ka Levitam vairākos jautājumos nāksies abstrahēties no tik ierastās juridiskās valodas un paust stingru nostāju, lai tauta viņu sadzirdētu. 

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu