/nginx/o/2021/12/01/14234127t1h89a6.jpg)
Pērnās zāles dedzināšana pavasaros Latvijā katru gadu ir nemainīga - vairāki tūkstoši kūlas ugunsgrēku, hektāriem izdegušu platību, nodeguši īpašumi, cietušie un iztērēti milzīgi ugunsdzēsības resursi.
Ir 2019. gada jūnija sākums, kad varam uzskatīt, ka šā gada kūlas dedzināšanas maratons ir beidzies. Latvietis ir izturīgs radījums, sauso zāli svilinās līdz pašai pēdējai iespējai - maija beigām, kad šur tur grāvmalās vēl var atrast sausās zāles stiebriņus. Un pilnīgi droši varētu apgalvot, ka nākamgad šī sērga norisināsies tieši tāpat kā šogad, pagājušogad un daudzus citus iepriekšējos gadus. Nevienam nav īsti skaidrs, kādi pasākumi jāveic un kam jānotiek, lai piromānu kaisle uz sausās zāles sakrustošanu ar uguni mainītos.
VUGD apkopotā informācija par 2019. kūlas sezonas gadu iezīmē skaudrus faktus:
Pirmais pērnās zāles dedzināšanas gadījums šogad fiksēts jau 21. februārī. Šogad Latvijā bijuši 2768 kūlas un 601 mežu ugunsgrēki. Šogad arī viens bojāgājušais. Salīdzinājumam - 2018. gadā valstī tika reģistrēti 2088 kūlas ugunsgrēki, kuros cieta seši cilvēki, kā arī tika iznīcinātas 29 ēkas. Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas.
/nginx/o/2019/05/31/12216101t1he869.jpg)
Katru pavasari censoņi iemanās sarīkot 2 - 3 tūkstošus kūlas ugunsgrēku. Tomēr pēdējo gadu absolūtais rekordists bija 2014. gada pavasaris, kad Latvijā kopumā bija 4187 kūlas ugunsgrēki.