Mīts Nr. 3: No kompostēšanas nav jēgas
Katram ir jāsāk ar sevi – pat minimāla ietekme tomēr ir ietekme uz kopējo atkritumu fona. Turklāt organisko atkritumu šķirošana ir pat zināmā mērā nozīmīgāka nekā plastmasas šķirošana. “Atkritumu izgāztuvēs, organiskajiem atkritumiem pūstot, rodas bezskābekļa vide – daļu no organiskajiem atkritumiem nobloķē plastmasa vai metāla priekšmeti, kādēļ tie rada metāna gāzi, kas savukārt ir kaitīgi videi,” tā amerikāņu žurnālam “Real Simploe” skaidro augkopības eksperte Džūlija Kilpatrika. “Daži vides aizstāvji un eksperti mēdz uzskatīt, ka tieši organiskie atkritumi ir pat kaitīgāki videi nekā plastmasa vai metāls.”
Mīts Nr. 4: Komposts rada nelāgu smaku
Pareizi šķirojot atkritumus, kompostam nevajadzētu smirdēt ne dārzā, ne mājās. Ja komposts nelāgi ož, tas ir pārāk mitrs. Ja komposts sāk smirdēt, pievieno tam nedaudz kūdras vai melnzemes, ko izmanto augu pārstādīšanai, un visu sajauc.
Mīts Nr. 5: Tas nav izdarāms dzīvoklī
Kompostu var ierīkot teju jebkur, tikai ir nepieciešama motivācija. 1980. gados Japānā tika izgudrota tā saucamā Bokaši kompostēšana – atkritumu kompostēšanai tiek pievienoti mikroorganismi, kliju un melases maisījums jeb “Bokaši tēja”, kas paātrina sadalīšanās procesu un samazina smakošanu. Šādu kompostēšanu ir iespējams veikt nelielā un noslēgtā traukā, un process aizņem vien divas nedēļas – jau tad to ir iespējams izmantot dārza augsnes bagātināšanai. Turklāt ar šo metodi kompostā droši var izmest arī piena produktus, gaļu un kaulus.
Savukārt par komposta tvertnes dzīvesvietu izvēlies balkonu, garāžu, pagrabu vai virtuves skapīti zem izlietnes. Mazliet grūtāks jautājums ir komposta izmantošana – ne visiem ir pieejams dārzs, pagalms vai pat dobe, kur likt kompostēto materiālu. To vari izmantot dažādiem nolūkiem – sajauc to ar augsni un izmanto puķupodā, arī savu tuvinieku kapu kopiņas augsnes bagātināšanā, aizved kompostēto materiālu uz vasarnīcu vai atdod radiem, kam pieder lauku mājas.