Četri ieteikumi, kā nekļūt par "kaitinošu tūristu, kas neciena kultūru un vidi" (3)

Tiek vēstīts, ka pilsētās un galamērķos visā pasaulē no Barselonas līdz Bali izplatīta problēma ir “pārmērīgs tūrisms”; tā ar katru gadu kļūst arvien nopietnāka.

Piemēram, pavasarī Kalifornijā esošā Elsinoras ezera apkārtnē bija milzīgs tūristu pieplūdums. Tūkstošiem tūristu meklēja vietas, kur uzņemt fotogrāfijas pie ziedošo puķu laukiem, un tas savukārt radīja lielus sastrēgumus ezera apkārtnē, kā arī tūristi bojāja vietējo ekosistēmu.

“Mēs zinām, ka tas ir nožēlojami, un [tūristu pieplūdums] ir radījis nevajadzīgas problēmas mūsu sabiedrībai,” ziņojumā rakstīja vietējā pašvaldība.

Pagājušajā vasarā līdzīgu likteni piemeklēja saulespuķu lauks netālu no Toronto Kanādā, kas savu popularitāti ieguva sociālajā tīklā “Instagram”.

Lētas aviobiļetes, pieņemamas cenas naktsmītnēs, kā arī ieraksti sociālajos tīklos ir radījuši jaunu uzrāvienu tūrismam visā pasaulē. Tūristi ir gatavi atstāt tūkstošiem dolāru lielas naudas summas iecienītu galamērķu apskatei, pat neraugoties uz arvien pieaugošajiem cilvēku pūļiem un brīžiem pat bīstamiem apstākļiem (piemēram, kāpjot kalnos).

“Tūristi burtiski samīda savām kājām vietas, kuras paši vēlas redzēt,” sašutumu pauž Bentlija universitātes Masačūsetsā profesors Džoels Deikmans.

Daudzās slavenās vietās vietējās pašvaldības un iedzīvotāji ir sākuši cīņu pret tūristu visatļautību, tāpēc tiek uzstādīti arvien jauni brīdinājumi un aicinājumi korekti uzvesties.

Tomēr kā pašam ceļojuma laikā nekļūt par “kaitinošo tūristu, kurš neciena nedz apskates objektu, nedz vietējo kultūru”? Eksperti pauž četrus ieteikumus.

1. Domā par savu uzvedību

Ceļot tālu no mājām un izbaudīt svešu kultūru var būt iedvesmojoši, kā arī attīstīt brīvības un pat hedonisma sajūtu. Hedonisms ir ētikas virziens, kas atzīst baudu par cilvēka darbības pamatmotīvu un galveno virzītājspēku. Tomēr jāatceras, ka, esot ceļojumā, tūrists ir ieradies ciemos – viņš atrodas citā kultūras telpā, citu cilvēku mājās.

Tieši tāpēc, pirms izvēlies viesnīcu, ir jāizpēta galamērķis, uz kuru dodies. Ir jārod atbildes uz šķietami vienkāršiem jautājumiem, piemēram, kāda uzvedība konkrētajā vietā ir pieņemama? Kāda ir vides politika? Ja tas nav skaidrs, ir jāvēršas pie viesnīcas darbiniekiem, kuri izskaidros, kā pieņemami uzvesties.

Pavija Rozati ir ceļojumu servisa “Fathom” dibinātāja, kā arī vairāku grāmatu autore. Viņa ceļotājiem atgādina kādu niansi: “Ja dodaties uz kādu eksotisku vietu, atcerieties, ka jūs šeit neesat, lai savai kolekcijai pievienotu kaut ko svešu.”

“No vienas puses varētu šķist loģiski Taizemes +38 grādu karstumā valkāt šortus un kreklu bez piedurknēm. Tomēr, apmeklējot budistu tempļus, šāds izskats tiks uzskatīts par necieņas izrādīšanu. Tieši tāpēc, neraugoties uz laikapstākļiem, ir jāpielāgo savs ģērbšanās stils konkrētajai atrašanās vietai, Taizemes gadījumā – ģērbjoties konservatīvi,” pauž Rozati.

Tikmēr Deikmans, kurš regulāri dodas uz ārzemēm ar studentiem, ceļotājiem iesaka ar cieņu un rūpēm izturēties pret vietējām paražām un nekautrēties lūgt padomu vietējiem iedzīvotājiem.

“Piemēram, Eiropas pilsētās vietējie iedzīvotāji gaida autobusu klusi. Tādēļ sekojiet viņu piemēram – izvairieties no skaļām sarunām vai tādas uzvedības, it kā jūs būtu vienīgie cilvēki uz Zemes!” aicina Deikmans.

Tas pats attiecināms uz arī uz ballītēm viesnīcā un tās teritorijā – nereti viesi aizmirst par citu viesnīcas iemītnieku ērtībām. “Neaizmirsīsim, ka aiz sienas ir cilvēki, kuri vēlas izgulēties pirms kārtējā lidojuma vai darba dienas,” uzsver Deikmans.

2. Fotografēšana ceļojumā nav galvenais

Mūsdienās, kad labas kvalitātes fotogrāfijas var uzņemt ar mobilo tālruni, tūristi nereti aizmirst par būtisku niansi – fotografējot, piemēram, kādu interesantu māju vai cilvēkus, tiek pārkāpta viņu privātā telpa.

Tūristi nereti arī nerespektē apkārtējo vidi. Tas var šķist pašsaprotami, taču bieži ceļotāji vēlas nofotografēt kādu neparastu puķi, izbradājot apkārtējos augus.

Tāpat jāatceras par riskiem, kādi var rasties, cenšoties nofotografēt ideālo kadru. Piemēram, Kāterskilas ūdenskritums Ketskilu kalnos – pēdējo gadu laikā šajā vietā gājuši bojā četri tūristi, kuri vēlējās uzņemt dramatiskas pašbildes jeb selfijus.

“Jūs noteikti vairāk izbaudīsiet ceļojumu, ja mazāk laika veltīsiet fotografēšanai,” saka Denveras Universitātes profesore Džia Nardīni.

Vēl viens būtisks faktors ir internets. “Publicējot internetā kādu retu vietu, pastāv risks, ka jau nākamajā dienā šeit būs ieradušies daudzi cilvēki, kas mēģinās uzņemt tādu pašu fotogrāfiju. Tūristu pūļi kaitē dabas objektiem,” pauž Nardīni.

3. Dari labu

Kad Rozati plānoja kruīzu pa Amazoni, viņa zināja, ka pieturvietu vidū būs ciemati, kur bērniem trūkst elementāru lietu, piemēram, pildspalvu, papīra un zīmuļu.

“Tieši tāpēc aptuveni trešā daļa manas somas satura bija dažādi piederumi skolai. Aizbraucu uz ciematu un vienkārši uzdāvināju ciemata bērniem skolas piederumus,” pauž Rozati.

Eksperti uzsver, ka tūristi nereti izvēlas apmesties starptautisku ķēžu viesnīcās un meklē dažādus starptautiski zināmus ēdināšanas iestāžu zīmolus. Tomēr prātīgāk ir meklēt vietējos pakalpojumus – gan viesnīcu, gan ēdināšanas jomā, tādējādi atbalstot vietējo ekonomiku.

“Palīdzi aizsargāt vidi un tālākā ceļā dodies ar sabiedrisko transportu. Tā var gūt lielisku pieredzi,” saka Nardīni.

Tomēr ir arī jāsaglabā piesardzība – nedrīkst iegādāties dāvanas, kas veidotas no aizsargājamajiem dzīvniekiem vai arī citiem materiāliem, kas ir nelegāli.

4. Iemācies frāzes vietējā valodā

“Mans tēvs sacīja, ka tūrists tiks vairāk cienīts, ja viņš iemācīsies vietējā valodā pateikt vienkāršu frāzi, piemēram, “kā es varu iegādāties kafiju”?” saka grāmatas “Pārmērīgs tūrisms: Problēmas, realitāte un risinājumi” autore Reičela Dodsa.

Pat ja arī galamērķī daudzi vietējie saprot un runā angļu valodā, tāpat vēlams iemācīties dažas elementāras frāzes vietējā valodā. “Paldies”, “jā”, “nē” un “lūdzu” vietējā valodā ļaus uzlabot ceļošanas pieredzi, bet vietējo iedzīvotāju acīs tūrists izpelnīsies neviltotu atzinību.

Eksperti iesaka arī būt pacietīgiem, it īpaši stāvot tūristu pūlī. Piemēram, Luvrā tūristu pūļi nereti traucē muzeja darbu, kas noved pie citām organizatoriskām problēmām, piemēram, garām rindām un nogurdināto muzeja darbinieku negatīvas attieksmes.

“Dodoties uz kādu mazāku vietu, piemēram, ciematu, vispirms tūristam jāiedomājas, ka tās ir viņa mājas. Vai tādā gadījumā viņš gribētu, lai viņa mājās tiktu viss samīdīts un piegružots?” retoriski jautā Deikmans.