ASV-Ķīnas tirdzniecības karš: kā tas ietekmēs globālo biznesu un kurš būs lielākais ieguvējs? (4)

Pēdējo piecu gadu laikā “Alibaba” ir bijis hibrīds, kas spējis vienlīdz veiksmīgi darboties abās lielvarās, tomēr tā akcijas ir uzskaitītas tikai ASV biržās. Tomēr tagad “Alibaba” apsver iespēju pārvest 20 miljardu vērtās akcijas uz Honkongas biržām.

Tas tiek darīts, ņemot vērā arvien pieaugošos tirdzniecības kara riskus, ko rada ASV vēršanās pret Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī Honkongas kapitāla tirgus pieaugošo ietekmi. Ja “Alibaba” tiešām pārnesīs savus aktīvus no ASV uz Honkongu, tad tas būs  stingrs signāls, ka Ķīnas uzņēmumi meklē zināmu “drošības zonu”, lai mazinātu savu atkarību no Rietumu finanšu tirgiem.

Tomēr 2014. gadā, kad “Alibaba” debitēja globālajos finanšu tirgos, pasaule bija daudz citādāka nekā šodien. Lai arī uzņēmums bāzējas Ķīnas pilsētā Handžou un 91% no pārdošanas apjoma ir tieši Ķīnas tirgū, uzņēmums nolēma savas akcijas reģistrēt Ņujorkā, kas tiek uzskatīta par pasaulē lielāko kapitāla tirgus mājvietu.

Toreiz arī Volstrītas bankas atbalstīja “Alibaba” akciju reģistrēšanu Ņujorkas biržā. “Alibaba” vadītājs Džeks Ma, kurš jau tolaik bija ļoti pazīstama personība Ķīnā, bija izbaudījis Manhetenas augstākās sabiedrības labumus, kā arī atradis dažādus kontaktus, ar ko veikt biznesu.

Viņš nebija vienīgais – 174 citi Ķīnas uzņēmumi ir reģistrējuši savas akcijas Ņujorkas biržā. Kopējā Ķīnas uzņēmumu akciju vērtība ir gandrīz 400 miljardi dolāru, un to vidū ir tādi zīmoli kā “Baidu” un “JD.com”. Viens no pēdējiem uzņēmumiem, kas reģistrējis savas akcijas, ir “Luckin' Coffee”, kas tiek uzskatīts par “Starbucks” līdzinieku Ķīnā.

Šajos piecos gados “Alibaba” vadība ir sapratusi, ka ASV nav tik viesmīlīga, kā sākotnēji licies. Uzņēmuma peļņa piedzīvoja ievērojamu kāpumu un investori ir nopelnījuši ievērojamas dividendes. Tomēr 2018. gada janvārī “Alibaba” netika ļauts iegādāties ASV uzņēmumu “MoneyGram”, jo tika paustas bažas par apdraudējumu ASV nacionālajai drošībai.

Vēlāk, pagājušā gada novembrī, atklājās, ka Džeks Ma ir Komunistu partijas biedrs (tieši tāpat kā daudzi citi Ķīnas uzņēmēji). Silīcija ielejas vadība sāka runāt par to, ka “Alibaba” globālais bizness patiesībā sāk apdraudēt ASV nacionālās intereses. Ja “Alibaba” lemtu par investīcijām kādā amerikāņu jaunuzņēmumā, tad tas netiktu pieļauts, ņemot vērā ASV likumdošanu.

Pašlaik gan “Alibaba” var turpināt savu darbību, jo pret to nav noteiktas sankcijas. Pretēja situācija ir citā Ķīnas tehnoloģiju gigantā “Huawei”, taču kopējais noskaņojums ir uzskatāms par ļoti saspringtu.

Pašlaik var uzskatīt, ka tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu norisinās pilnā sparā – to izraisījuši ASV un Ķīnas savstarpēji noteiktie muitas tarifi. Tomēr, kā brīdinājušas dažādas starptautiskas finanšu institūcijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds, globālā ekonomika no šāda tirdzniecības kara būs zaudētāja. Ieguvējas nebūs arī Ķīna un ASV, lai gan prezidents Donalds Tramps uzskata, ka “tarifi atjaunos taisnīgumu pret amerikāņu uzņēmumiem”.

Jau tagad ir viegli redzams, ka ASV akciju tirgus var kļūt ievainojams. Ja, piemēram, Ķīna lemtu par pilnīgu “Apple” vai “Boeing” boikotu, tad ASV varētu uz to atbildēt, apturot Ķīnas uzņēmumu akciju tirdzniecību, tādējādi neļaujot tiem pelnīt vairāk kapitāla.

Ķīnas kapitāla tirgus ir plašs, taču tas nav tik attīstīts, kā, piemēram, ASV finanšu tirgus, līdz ar to Ķīnā nav alternatīvas Volstrītai. Honkonga, kas tiek uzskatīta par “Ķīnas ofšoru”, ir spēcīgākā no Ķīnai draudzīgākajām vietām - tā ir kļuvusi par uzticamu alternatīvu vietu Ķīnas globālajiem uzņēmumiem.Tomēr pastāv bažas, ka Ķīna Honkongā cenšas apšaubīt likuma varu.

Honkonga ir paplašinājusi savu lomu kā starpnieks, caur kuru vietējie investori var iegādāties akcijas, un globālie ieguldītāji var piekļūt Ķīnas tirgum. Pagājušajā gadā Honkongas biržās tika reģistrētas akcijas, kuru vērtība bija par 37 miljardiem dolāru lielākas nekā “Nasdaq” vai Ņujorkas biržā.

“The Economist” norāda, ka Honkongas ietekmes pieaugumu rosinājusi Rietumu hegemonijas mazināšanās Āzijas finanšu tirgos. Tagad arī Volstrītas uzņēmumi vairs nespēlē tik svarīgu lomu, kā tas bija pirms desmit gadiem.

Piemēram, pagājušajā gadā septiņi no 20 lielākajiem akciju pārreģistrētājiem Āzijā bija Ķīnas pilsoņi. Ķīnas bankas ir lielākas starptautisko aizdevumu izsniedzējas Āzijā. ASV joprojām kontrolē dolāru maksājumu sistēmu, taču, visticamāk, arī tas nākotnē var mainīties.

Nav izslēgts, ka “Alibaba” papildus Honkongai meklē vēl kādu vietu, kur noguldīt savu kapitālu. Tas joprojām ir strauji augošs – uzņēmuma pārdošanas rezultāti pērn pieauga par 51%.

Ņujorka gan turpinās kalpot kā globālais finanšu centrs pat tad, ja Ķīnas firmas sāks novērsties no ASV.

Tomēr galvenais vēstījums, ko sniedz tirdzniecības karš, ir finanšu tirgu nozīmes izlīdzināšanās.

Tāpat arī atsevišķās nozarēs gan ASV, gan Ķīnā ir vērojama paradumu maiņa. Lielie datortehnikas uzņēmumi ir izmainījuši savas piegādes ķēdes, bet mazumtirgotāji maina savus piegādātājus, lai Amerikā pārdotās preces netiktu izgatavotas Ķīnā.

Arī bankas mainās – tās atsakās no klientiem, kas varētu pakļaut finanšu iestādes potenciālam riskam, lai pret tām netiktu noteiktas ASV sankcijas.

Pat veiksmīgākie uzņēmumi pasaulē, piemēram, “Alibaba”, uzskata, ka ir nepieciešams rezerves plāns. Šī situācija krasi atšķiras no tā, kāda pasaule bija 2014. gadā, kad Džeks Ma un viņa uzņēmums debitēja Ņujorkas Fondu biržā.

Arī uzņēmēji apzinās, ka tirdzniecības karā ieguvēju nebūs. Tomēr ir dažādas iespējas, kā mazināt iespējamos zaudējumus no tā.