Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju ir nepilnīgi sagatavoti IKT sistēmas riskiem (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dators. Ilustratīvs attēls
Dators. Ilustratīvs attēls Foto: Pixabay

Latvijā 53% uzņēmumu atzīst, ka ir nepilnīgi sagatavoti iespējamajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sistēmas darbības traucējumiem un to radītajiem riskiem, liecina mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" un uzņēmuma SIA "Latnet" aptaujas dati.

Savukārt, katrs trešais aptaujātais uzņēmums atklāja, ka viņa uzņēmuma dati glabājas ārējā serverī biroja telpās, piemēram, palīgtelpā vai zem biroja vadītāja galda.

Aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā trešā daļa aptaujāto uzskata, ka viņu bizness nav riska zonā, lai tā darbība varētu ciest no IKT sistēmu darbības traucējumiem, vai atzīst sevi par nesagatavotiem iespējamajiem IKT sistēmas darbības traucējumiem, jo pamata programmatūru ir nodrošinājis IT speciālists un par datu drošību, kā arī uzglabāšanu papildus netiek domāts.

Savukārt par daļēji sagatavotiem sevi uzskata katrs piektais uzņēmums, kuros par datu uzglabāšanu un drošību rūpējas ārštata darbinieks ar pieredzi attiecīgajā jomā.

Kā liecina aptaujas rezultāti, līdzās IKT sistēmu drošībai, Latvijas uzņēmēji pavirši izturas arī pret savu datu drošu uzglabāšanu. Aptaujā atklājies, ka 31% respondentu glabā datus ārējā serverī biroja telpās, piemēram, palīgtelpā, tostarp virtuvē, zem biroja vadītāja galda, kā arī printēšanas telpā vai noliktavā.

Pēc aptaujas datiem, katrs piektais aptaujātais ir atzinis, ka uzglabā datus tikai savā datorā, jo nevienam neuzticas, bet 15% aptaujāto vispār nezina, kur tiek uzglabāti uzņēmuma dati.

"Bite Latvija" mārketinga vadītāja Diāna Šmite sacīja, ka uzņēmēji ne vienmēr domā par efektīvākajiem un drošākajiem risinājumiem, paļaujoties uz to, ka IKT sistēmas darbības traucējumu riski nekad neskars viņu biznesu. Atkarībā no uzņēmējdarbības profila, IKT risku, piemēram, kiberuzbrukuma gadījumā, nodarītie zaudējumi var radīt būtisku "robu" kompānijas budžetā un draudus uzņēmuma reputācijai.

"Patlaban lielākais uzdevums ir strādāt pie domāšanas maiņas arī uzņēmēju vadības līmenī, skaidrojot, ka IKT drošības risinājumiem ir jābūt uzņēmēju dienaskārtības augšgalā," atzīmēja Šmite.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija" 2019.gada maijā, aptaujājot 518 respondentus - uzņēmumu īpašniekus, vadītājus vai augstākā līmeņa speciālistus.

Svarīgākais
Uz augšu