“Aiz cipariem taču ir dzīvības!” VID parādu piedziņa pārvelk svītru divām iecienītām kafejnīcām (138)

«Ēdināšanas bizness nozīmē smagu darbu katru dienu. Tas ir kā nopirkt govi – tu netiec nekur prom, jābaro un jāslauc katru dienu. Tu vienlaikus esi pavārs, viesmīlis, grāmatvedis, sagādnieks, kasieris.»

Kad pirms diviem gadiem tika sākta renovācija divās lielās ēkās, tur esošie biroji pārcēlās. Līdz ar to pusdienotāju skaits strauji saruka, atceras Iveta.

«Materia» strādā pieci darbinieki. «Aplokšņu algu pie mums nav, ir jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, apsardzi, arī elektrības rēķini nav mazie, jāpērk produkti – izdevumu grozs ir liels. Visu, kas paliek, es novirzu nodokļos, bet ar to nepietiek. Visu laiku krājas soda nauda, kas audzē parādu.»

Tomēr Iveta negaidīja, kad sakrāsies parādi, – uzreiz uzsāka sarunas ar Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvi. «Sarunas sekmējās samērā veiksmīgi, bet septembrī nomainījās inspektore, un viņa bija ļoti strikta – neko par mūsu problēmām negribēja zināt.» 

Tas bija kā rekets: «Ja nedēļas laikā nesamaksāsiet tik un tik tūkstošus, sekos nodokļu piedziņa.»

Sarunas turpinājās četrus mēnešus, no septembra līdz decembrim. Iveta saka, ka to laikā jutusies «kā pirmklasniece, kas skolas ēdnīcā nozagusi maizi». «Mēs iesniedzām pārskatus, bilances, motivācijas vēstules. Tikai pēc vairākiem mēnešiem – decembra sākumā saņēmām nodokļu labprātīgas nomaksas grafiku.»

Sekoja scenārijs, līdzīgs daudziem nodokļu parādniekiem: «Materia» nomaksāja parādus atbilstoši izveidotajam grafikam, bet kavēja tekošos maksājumus. Izveidojās apburtais loks: nesamaksāts kārtējais maksājums kļuva par parādu. Iveta ļoti negribēja tējnīcā tirgot alkoholu, bet, kad «ūdens jau smēlās mutē», nolēma ķerties pie šā salmiņa. Izrādījās: ja ir nodokļa parāds, alkohola licenci neizsniedz.

Kad aprīļa beigās «Materia» konts tika arestēts, parāds jau bija pārsniedzis 11 tūkstošus eiro. «Mani glābšanas riņķi ir beigušies, tāpēc nolēmu nekrāt tālāk parādus un sākt maksātnespējas procesu,» saka Iveta.

Sapņi nepiepildās

«Ko viņi dara – kāpēc viņi iznīcina Latvijas sapņus?» Tā jautā kafejnīcas «Kinfield» īpašniece Kristīne Rožkalne. Pēc tam, kad, pēc Kristīnes domām, «pateicoties valsts iestādes attieksmei», kafejnīcu slēdza, viņa sociālajos tīklos emocionālā vēstījumā izklāstīja savu notikumu versiju, un «sniega bumba sāka velties» - sākumā bija liela sabiedrības rezonanse, tad iesaistījās mediji un uzņēmēji, kurus bija piemeklējis līdzīgs liktenis. Lai gan viedokļi par to, vai taisnība ir jaunās uzņēmējas vai Valsts ieņēmuma dienesta pusē, dalījās, tomēr «Kinfield» gadījums izgaismoja tendenci – nodokļu iekasētājiem ir problēmas komunikācijā ar uzņēmējiem, kuriem radušās grūtības. Kad «Kinfield» izkliegtajai sāpei pievienojās citi mazā biznesa pārstāvji, nodokļu iekasētāji sarosījās – izplatīja aicinājumu restorānu un kafejnīcu vadītājus pieteikties uz konsultācijām VID. Lai risinātu jautājumu saistībā ar izveidojušos nodokļu parādu, Kristīni aicināja uz tikšanos Ekonomikas ministrijā un Saeimas Tautsaimniecības komisijā.

Vēl nesen Stabu un Krišjāņa Barona ielas stūrī atradās «Kinfield» - kafejnīca, ko varētu raksturot kā siltu un mierpilnu - ar koka interjeru, grāmatām, vakariem čella mūzikas skaņās, brokastu pankūkām un pēcpusdienas vīna glāzi. «Kinfield» BIJA septiņus mēnešus. Te strādāja 14 cilvēki. Tagad «vieta radnieciskām dvēselēm» (tulkojumā «Kinfield») ir slēgta. Uzņēmēja Kristīne Rožkalne gatavojas maksātnespējas procesam.

«Kinfield» nebija pirmā Kristīnes uzņēmējdarbības pieredze. Pirms tam jaunā sieviete atvēra kafejnīcu Vecrīgā, Torņa ielā, kas eksistēja sešus mēnešus un tika aizvērta četru tūkstošu eiro liela nodokļu parāda dēļ. Kristīne saka, ka zvanījusi, lūgusies - «viss bezcerīgi».

Tieši vecais parāds vēlāk nospēlēs liktenīgu lomu jaunā uzņēmuma pastāvēšanā, jo VID izpratnē Kristīne ir «augsta riska persona».

Gāja laiks un, draugu iedrošināta, Kristīne mēģināja vēlreiz realizēt savu sapni. Viņa saka, ka pirmos mēnešus pēc kafejnīcas atvēršanas maksājusi visus nodokļus, bet janvāra beigās, redzot, ka veidojas nodokļu «astes», zvanīja VID.

4.februārī Kristīne EDS sistēmā uzrakstīja vēstuli, kurā lūdza izveidot grafiku labprātīgai parādu atmaksai. Atbildes nebija. 19. februārī EDS sistēmā parādījās lēmums par parādu piedziņu un uzņēmuma konts tika bloķēts. 4. martā uzņēmumam tika aizliegts veikt skaidras naudas darījumus, ieradās VID darbinieces un no kases izņēma skaidru naudu. Vēlāk televīzijā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme sacīja, ka konta arests neesot sekojis – sastādīts parāda atmaksas grafiks uz trim gadiem.

Grafiks tiešām tika sastādīts, bet 35 dienas pēc tam, kad mazais uzņēmums jau faktiski vairs nespēja darboties.

Tātad parāds tika sadalīts termiņos 25. martā – dažas dienas pēc Kristīnes tikšanās ar VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko. Turklāt uzreiz bija jāsamaksā 30% no parāda. Kad grafiks parādu atmaksai tika izveidots, Kristīne, tāpat kā «Materia» saimniece, to ievēroja, bet, sedzot parādu, nespēja samaksāt tekošos maksājumus – līdz ar to kopējais parādu apjoms nemazinājās. «Tās bija beigas,» viņa nosaka. «Kinfield» nodokļu parādi šobrīd ir 21 tūkstotis eiro.

«Vienā brīdī tu esi spiests izvēlēties – izmaksāt cilvēkiem algu, iepirkt produktus vai maksāt nodokļus. 

Vai ierēdņi ir parēķinājuši: vai vispār šis bizness ir iespējams, samaksājot visus nodokļus? Grozies, kā gribi, viss sabiezē un tu netiec ārā. Sistēma, kāda tā ir šobrīd, dzen cilvēkus stūrī, bet tā ir īstermiņa domāšana.

Cilvēki, kuri šobrīd ir līdzīgā situācijā vai kādreiz bijuši un uzņēmējdarbību pārtraukuši, man sūta neskaitāmas vēstules. Viņi stāsta vienu un to pašu,» turpina  Kristīne.

Nav runa par mani vai «Kinfield» – jā, es pieļāvu kļūdas, bet tas nemaina faktu, kā tas kopumā notiek valstī. Man deg sirds par tiem, kas vēl cīnās! Esmu ar mieru būt ievainojama un caurspīdīga, jo tas, kas notiek, ir traki.

Pēc viņas domām, VID «visam uzliek melnu rāmi», neiedziļinoties situācijā.

«Es apzinājos, ka risks šajā jomā ir milzīgs. Nozare ir ļoti jūtīga, bet diemžēl valsts nedod iespēju mazam uzņēmuma atsperties. Pilna nodokļu nasta ir no pirmās dienas. Ja nevari, norullē kā ar ceļa rulli.»

Maksā aploksnē vai ej pa burbuli!

Par savu restorānu Kristīne sapņoja kopš 11 gadu vecuma, kad no savas dzimtenes Vācijas ieradās Latvijā. Viņa piedzima Minsterē, jo vecāki, aktīvi Latvijas brīvības cīnītāji, bija spiesti izbraukt no padomju valsts. «Pirmie trīs gadi Latvijā man bija grūti, jo izjutu kultūras atšķirības. Vācijā sabiedrība bija atvērtāka, pozitīvāka.

Pēc tam ar katru dienu aizvien vairāk iemīlēju Latviju. Un man sāp sirds par daudzām lietām Latvijā.

Reiz uz ielas satiku vidusskolas skolotāju un viņa teica: »Tu esi piepildījusi savu sapni! Atceries, tu taču par to skolas projektos rakstīji.«»

Kad Kristīne nolūkoja telpas pirmajam restorānam Torņa ielā, viņa visu darīja pati – kala no sienām apmetumu, lai piekļūtu senajam mūrim. Abos restorānos viņa pati veidoja interjeru, sastādīja ēdienkarti. «Tas viss bija manis izpausme,» saka Kristīne, skaidrojot, ka restorānu biznesā ir miljons sīkumu un nianšu, sākot no atbilstoša toņa un faktūras salvetēm un tualetes papīra, līdz svaigam, perfekti sagatavotam un šķīvī skaisti izkārtotam ēdienam. «Ieguldījumi visu laiku – ja neatnāk trauku mazgātāja, eju mazgāt traukus. Lai izjustu vidi, es strādāju kā viesmīle.»

No malas izskatās, ka viss ir skaisti – bizness iet no rokas, bet aiz tā slēpjas akrobāta cienīgi triki, lai izķepurotos.

«Biznesa ideja aizgāja, pat labāk, nekā biju cerējusi, tāpēc sākumā vajadzēja investēt – tur jau tā lieta! Problēma tā, ka atbildīgajās iestādēs strādā cilvēki, kuri paši nekad nav darbojušies privātā biznesā. Viņi nesaprot, ka katru dienu ir izdevumi. Tā nav, ka man ienāk nauda un es nezinu, kur to likt. Visi, kas man raksta, saka, ka gribēja maksāt nodokļus, bet nevarēja.»

Vai nu tu maksā aploksnē, vai ej pa burbuli!

«Tu sēdi ar kredītiem, parādiem, nosodījumu no valsts puses, ka esi noziedznieks. Tas cilvēkus noved līdz pašnāvībai – es zinu gadījumu, kad cilvēks vairs neredzēja izeju. Un, ja tev vēl ierēdnis pasaka: »Paņemiet kredītu!« ... Ja nevar mainīt sistēmu, tad vismaz piedziņu... Aiz tā visa taču ir dzīvības, ģimenes, kas raksta, ka viņiem ir iznīcināta dzīve.»

No bankrota ieguvēju nav

«Diemžēl, komunkācija no VID puses ir smaga un parupja - to pavada ideja »Nemāki saimniekot? Pats vainīgs«. Kamēr nebūs uzstādījums, ka uzņēmēji Latvijai ir svarīgi, tāpēc būtiski panākt, lai viņi strādā, jo pretējā gadījumā nekā nebūs, tikmēr nekas nemainīsies,» saka Ieva Bruksle, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes locekle, Eiropas ekonomiskās domas vēstures asociācijas biedre, Biznesa augstskolas «Turība» Komercdarbības katedras lektore. 

Vēsturiski izveidojies, ka neraugoties uz centiem uzlabot situāciju, VID ir nevis atbalsta, bet sodīšanas institūcija. «Skandināvijas valstīs, tepat Igaunijā uzņēmēji vēršas pie nodokļu iekasētājiem, lai kopīgi meklētu risinājumu, piedāvā savu maksājumu plānu.

Lielbritānijā institūcijas pārstāvji, redzot, ka uzņēmējs nevar savilkt galus kopā, palīdz atrast prakstiksu risinājumu.

Valstij jābūt interesei, lai uzņēmējs darbojas, jo no uzņēmuma bankrota neviens neiegūs -būs jauni bezdarbnieki, kas prasīs pabalstu. Dažreiz varbūt labāk, lai mazais uzņēmums vienkārši turpina darboties,» stāsta Bruksle, piemetinot, ka no uzņēmējiem ir dzirdējusi daudzas sūdzības. Bruksle atgādina, ka no uzņēmēju darbošanās ir atkarīgs viss - arī valsts aparāta darbinieku algas saistītas ar nomaksātajiem nodokļiem. «Ir svarīgi, cik atvērta, patīkama ir uzņēmējdarbības vide, vai tajā jaunajam uzņēmuma gribas ienākt ar prieku.» Diemžēl, pagaidām cilvēki redz, ka VID galvenais mērķis ir tikai iekasēt vairāk naudas, piemērot soda sankcijas, arestēt kontu. «Ko mūsdienās uzņēmējam nozīmē konta arests? Viņš vairs nevar strādāt! Bet cik ilgi sodīsi?» Turklāt mazais bizness Latvijā veido vairāk nekā 90% no visas biznesa vides.

Ko valsts ir ieguvusi no divu kafejnīcu bankrota? 19 bezdarbniekus, kuri, nav izslēgts, kravā ceļasomas, lai dotos projām.

Ko valsts zaudējusi? Nodokļu parādus, ko nekad pilnībā neatgūs, potenciālos nodokļus, ko uzņēmēji būtu samaksājuši, darba vietas.

VID aicina izmantot iespēju pieteikties uz konsultāciju VID, rakstot uz šim mērķim īpaši izveidoto e-pasta adresi restorani@vid.gov.lv. Rakstot uz šo e-pastu, ēdināšanas uzņēmumu vadītāji var pieteikties uz konsultācijām VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē, individuāli ar VID speciālistiem izrunājot katru konkrēto gadījumu un kopīgi meklējot iespējamos risinājumus. E-pasta adrese restorani@vid.gov.lv būs spēkā no šā gada 28.maija līdz 7.jūnijam.

Trešdien, 5.jūnijā, pulksten 13:15 tiešraidē diskusijā raidījumā “Komforta zona", analizējot restorāna "Kinfield" gadījumu, mēģināsim identificēt galvenās problēmas, kuru dēļ maziem ēdināšanas nozares uzņēmumiem ir tik grūti izdzīvot.  Raidījumā piedalīsies slēgtā restorāna “Kinfield” īpašniece, uzņēmēja Kristīne Rožkalne, un Latvijas restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis. Aicināts tika arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis, taču VID dalību raidījumā pagaidām nav apstirpinājis.