Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Pirmajā lasījumā atbalsta veselības apdrošināšanas sistēmas atlikšanu līdz 2021.gadam

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veselības ministre Ilze Viņķele
Veselības ministre Ilze Viņķele Foto: Paula Čurkste/LETA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz līdz 2021.gadam atlikt tā saukto divu pakalpojumu grozu valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kuru ar grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā sākotnēji bija plānots ieviest no šā gada.

Vienlaikus komisijas sēdes laikā koalīcijas partiju pārstāvji Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) un Gatis Eglītis (JKP) pauda neizpratni par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) piedāvāto likumprojekta redakciju.

Eglītis apgalvoja, ka piedāvātais risinājums nav tāds, par kādu tika panākta vienošanās sadarbības padomē. Tikmēr Viņķele norādīja, ka tieši šāda bijusi arī vienošanās padomes sēdē.

Savukārt Indriksone pauda nostāju, ka ar likumprojektu nav izdarīts nekas un, viņasprāt, ir iespējams izdarīt krietni vairāk. Viņķele viņai norādīja, ka tā sauktās divu pakalpojumu grozu sistēmas atlikšana ir nozīmīgs solis, ņemot vērā, ka tādējādi tiek atcelts cilvēkus diskriminējošais veselības apdrošināšanas modelis.

Abi deputāti - Indriksone un Eglītis - pauda bažas par to, ka politiķi sola tā saukto divu pakalpojumu grozu sistēmu atcelt, tomēr, lasot likumu un tā grozījumus, to nevarot saprast. Tāpat deputāti pauda nostāju, ka saskaņā ar šo redakciju vispārējā nodokļu režīmā nestrādājošajiem tāpat ir "jākrāj" brīvprātīgo iemaksu veikšanai, lai gadījumā, ja tomēr divu grozu sistēma netiek atcelta, spētu samaksāt.

Tikmēr Viņķele aicināja deputātus netiražēt šādu informāciju, jo divu grozu sistēma ir "rupja kļūda no sākta gala" un politiķiem jāpanāk, ka tiek ieviesta pret visiem iedzīvotājiem taisnīga veselības apdrošināšanas sistēma. Tāpat ministre norādīja, ka Veselības ministrija uz otro lasījumu gatavos priekšlikumu, lai visas iepriekš veiktā brīvprātīgās iemaksas tiktu atmaksātas.

Pēc diskusijām deputātu starpā tika nolemts tomēr virzīt likumprojektu izskatīšanai steidzamības kārtībā otrajā, galīgajā lasījumā. Priekšlikumi jāiesniedz līdz 10.jūnijam plkst.12, bet likumprojekts galīgajā lasījumā tiks skatīts 13.jūnijā.

Veselības ministre neizpratnē par koalīcijas partiju pārstāvju pausto aicināja šo jautājumu vēlreiz skatīt arī sadarbības padomē.

Kā ziņots, Saeima gada sākumā galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Tas bija saistīts ar to, ka veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam, toreiz norādīja likumprojekta iesniedzēji.

Vienlaikus līdz ar jaunas valdības valdības apstiprināšanu mainījās arī viedoklis par šīs sistēmas ieviešanu. Veselības ministre Viņķele neatbalsta divu grozu sistēmu, un viņas piedāvājums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā.

Kā iepriekš aģentūrai LETA sacīja ministre, viņa mēģināja mudināt valdību par risinājumiem izšķirties ātrāk, tomēr respektē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vēlmi veikt revīziju alternatīvajos nodokļu režīmos. Viņķele cer, ka likums tiks atvērts tikai šā datuma pagarināšanai.

Viņķele gan sacīja, ka nav īsti apmierināta ar pagaidu risinājumu, atliekot divu grozu sistēmas ieviešanu, bet šis esot "no sliktākajiem risinājumiem labākais".

Pēc Viņķeles paustā, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.

Tikmēr personām, kuras neiekļausies apdrošināšanas sistēmā, gada sākumā būs jāveic veselības apdrošināšanas maksājums 51 eiro apmērā, skaidroja ministre. Viņi līdzīgi kā nekustamā nodokļa gadījumā saņems paziņojumu, ka līdz noteiktam laikam jāsamaksā šī summa, tomēr arī cilvēki, kuri nebūs veikuši šo iemaksu, varēs saņemt valsts veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešamības brīdī. Patlaban piedāvājums paredz - ja cilvēks nebūs veicis obligāto iemaksu, bet nonāks situācijā, kad būs nepieciešama valsts apmaksāta veselības aprūpe, viņam pakalpojums tiks sniegts, atgādinot, ka maksājums ir jāveic.

Viņķeles piedāvājums paredz, ka neveiktās apdrošināšanas iemaksas uzkrāsies kā parāds, tomēr tas neliegs personai piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu