Bordāns: bērni ir tiesību subjekti, nevis sociālās labklājības objekti

Viņš norādīja, ka, TM ieskatā, ilgus gadus attieksme pret bērniem formāli ir bijusi laba, bet tieši bērnu tiesību aizsardzība ir bijusi vāja. Bordāns skaidroja, ka centieni bērnu tiesību aizsardzībā koncentrējušies uz labām, bet labdarības idejām. Ministrs uzsvēra, ka "ir pēdējais brīdis saprast, ka bērni ir tiesību subjekti, nevis sociālās labklājības objekti."

Attiecīgi ministrs pauda, ka valstij ir jāuzņemas atbildīga un vadoša loma bērnu tiesību aizsardzības sistēmas organizēšanā. "Bērns ir īpašs tiesību subjekts," atkārtoti uzsvēra  Bordāns. Viņš arī norādīja, ka visām rūpēm jābūt koncentrētām uz bērnu kā uz tiesību objektu. "Latvija bez bērniem nevarēs pastāvēt, tādēļ nepieciešams atbildību par bērnu tiesību aizstāvību koncentrēt vienās rokās," uzsvēra tieslietu ministrs.

Viņš gan atzina, ka šobrīd ir pāragri spriest par to, kuras ministrijas paspārnē nokļūs bērnu tiesību aizsardzība, taču pauda, ka TM būtu gatava šo atbildību uzņemties. Bordāns arī norādīja, ka līdzšinējā bērnu tiesību aizsardzības institūciju darba analīzē secināts, ka to starpā bieži pārklājas funkcijas, kā arī ir konstatēti būtiski tiesību pārkāpumi.

Savukārt ieskicējot nākotni, ministrs uzsvēra, ka pieaicinātajiem ekspertiem tiks uzdots darba uzdevums vairākos posmos, proti, tiem būs nepieciešams veikt tiesiskā regulējuma izvērtējumu, kā arī sniegt priekšlikumus jauna institucionālā modeļa izveidei. Ministrs arī norādīja, ka jautājums par ekspertu finansējumu tiks risināts, uzsverot, ka bērnu tiesību aizsardzības jautājums ir prioritārs un valsts var nodemonstrēt savu attieksmi šajā jautājumā, piešķirot nepieciešamo finansējumu, ja tāds būs vajadzīgs.

Turpretim labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norādīja, ka vājākais posms bērnu tiesību aizsardzībā ir bāriņtiesas. Viņa uzsvēra, ka bāriņtiesu lēmumu pieņemšanā bieži var novērot pieredzes un izpratnes trūkumu. Tāpat ministre pauda, ka pašreizējais modelis, kurā bāriņtiesas atrodas pašvaldību paspārnē, nav attaisnojis cerības un sasniedzis izvirzītos mērķus.

Petraviča arī pauda, ka būtu nepieciešams izveidot jaunu bērnu tiesību aizsardzības institūtu esošā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) vietā. Viņa uzsvēra, ka VBTAI darbība nav bijusi efektīva.

"Patiesībā bērnu tiesību aizsardzības problēma ir saskatāma dziļāk. Saknes tai ir rodamas ģimenē, sākot ar to, ka pienācīgā godā netiek celta laulības slēgšana. Tāpat ar ģimeni ir nepieciešams veikt preventīvo darbu, lai bērns netiktu izņemts no ģimenes," izcēla Petraviča.

Kā ziņots, Valsts kontrole iepriekš revīzijā "Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē" secināja, ka ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses.

Revīzijā uzsvērts, ka LM bērnu un ģimenes tiesību politikai ir izvirzījusi mērķi - nodrošināt iespēju ikvienam bērnam uzaugt ģimenē. Gadījumā, ja tas nav iespējams, bērnam ir jānodrošina ārpusģimenes aprūpe - vispirms pie aizbildņa, tad aizstājošā ģimenē ar audžuvecākiem vai adopcijas kārtā un tikai tad bērnunamā. Valsts kontrolē uzsver, ka šāda valsts politika atbilst starptautiskajās tiesībās un praksē nostiprinātajiem principiem.

Šo mērķi nav iespējams sasniegt, ja netiek atbalstītas un attīstītas alternatīvās aprūpes formas un ja politikas īstenošanu aktīvi neatbalsta arī sabiedrība. Tāpēc Valsts kontrole atzinīgi novērtē LM sāktās aktivitātes audžuģimeņu skaita palielināšanai un pārējo uzņemošo ģimeņu atbalstam, kas esot veicinājis to, ka pēdējos gados arvien vairāk bērnu ārpusģimenes aprūpi saņem pie aizbildņa vai audžuģimenē, nevis bērnunamā.

Revidentu vērtējumā, tikai tad, ja tiek ievērotas ikviena bez vecāku gādības palikuša bērna labākās intereses, politikai izvirzītos rezultātus varēs uzskatīt par sasniegtiem.

Tikmēr LM veiktajā auditā VBTAI darbībā konstatētas nopietnas problēmas. Audits noslēdzās pagājušajā nedēļā. LM veikto pārbaužu rezultātā iezīmējās vairāki problēmu loki - pašvaldību informētība par savu iedzīvotāju sociālo struktūru, bāriņtiesu un sociālo dienestu darbības kvalitāte, kā arī VBTAI kā metodiskās vadības un kontrolējoša institūcija, kas nespēj pietiekamā kvalitātē veikt metodiskās vadības un kontrolējošas institūcijas funkcijas.

Labklājības ministre paudusi, ka bērnu tiesību aizsardzības mehānisms bez būtiskiem uzlabojumiem Latvijā pastāv kopš 2005.gada, tas ir ierūsējis un nestrādā pilnvērtīgi. Ministre uzskata, ka pienācis laiks pievērsties nopietnai bērnu tiesību aizsardzības mehānisma reformai.