Valdība atbalsta ieceri atcelt zvērinātiem revidentiem kriminālprocesuālo imunitāti

FM skaidroja, ka ir virkne latentu noziedzīgo nodarījumu, kuru atklāšana un izmeklēšana ir būtiski apgrūtināta, jo visas noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās puses ir ieinteresētas to slēpt, piemēram, tās tas ir koruptīvos darījumos. Tāpēc starptautiskā praksē ir atzīts, ka ir noteiktas profesijas, kurās, veicot darba pienākumus, ir iespējams šādus noziedzīgos nodarījumus atklāt, proti, grāmatveži un zvērināti revidenti.

FM piebilda, ka Latvijas gadījumā zvērinātu revidentu kriminālprocesuālā imunitāte būtiski apgrūtina valsts spējas sekmīgi atklāt un izmeklēt šādus noziedzīgos nodarījumus.

Tāpat OECD Latvijai ir ieteikusi veikt grozījumus tiesību aktos, nosakot pienākumu ārējiem revidentiem ziņot kompetentām institūcijām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu pēc iespējas agrāk. OECD arī rosinājusi veikt grozījumus tiesību aktos, precizējot, ka tiesas, prokurori un izmeklētāji drīkst pieprasīt revidentam sniegt informāciju izmantošanai, kad tiek izmeklēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana.

FM norādīja, ka Revīzijas pakalpojumu likums patlaban aizliedz pieprasīt no zvērinātiem revidentiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus.

Tāpēc ar likuma grozījumiem rosināts noteikt, ka zvērinātam revidentam ir pienākums sniegt tiesībaizsardzības iestādēm, pēc to pieprasījuma, revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā iegūto informāciju.

LZRA pauda viedokli, ka likumprojekts iekļauts darba kārtībā, rupji pārkāpjot tiesību aktus, Ministru kabineta kārtības rulli un tas, viņuprāt, ir juridisks brāķis. FM neesot informējusi LZRA par likumprojekta iesniegšanu valsts sekretāru sanāksmē (VSS), neesot aicinājusi piedalīties un izteikties. Asociācija to vērtē kā pārkāpumu, par ko rakstveidā informēta Valsts kanceleja. LZRA uzsvēra, ka vairākkārt informējusi FM, taču neesot uzklausīta.

"Patlaban likums atbilst OECD rekomendācijām - zvērinātus revidentus var pratināt tikai ar ģenerālprokurora rīkojumu un tiesas nolēmumu. Atverot durvis revīziju informācijas izplatīšanai, tiek nopietni apdraudēta uzņēmējdarbības vide Latvijā, investīciju piesaiste un rada risku uzņēmumu aiziešanai no Latvijas," norādīja LZRA.

LZRA valde priekšsēdētāja Sandra Vilcāne ar pārliecību pauda, ka revidenti nekad nav iebilduši sniegt liecības kriminālprocesos. Tomēr viņa skaidroja, ka izmeklētājam izņemot visas lietas, tiek pārkāpta desmitiem citu klientu konfidencialitāte, tāpēc lūdza, lai zvērinātu revidentu varētu pratināt tikai ar tiesas nolēmumu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) konstatēja, ka lobijs ir iekustējies, taču ir jautājumi, kas precizējami likumdošanas gaitā, ir Saeimas darbs. "Tā kā tā ir OECD konvencijas prasība, likumprojekts būtu jāvirza uz priekšu un nepieciešamie precizējumi jāveic Saeimā trīs lasījumos," sacīja Kariņš.

LZRA gan pauda viedokli, ka tas ir absolūti nekvalitatīvs likumprojekts un ir jāpārstrādā, jo patlaban dod pilnīgu vaļu veikt jebkādas procesuālas darbības pret revidentu, ja vien ir kriminālprocess. Tad pat akcionāru strīda gadījumā tiesas varētu pratināt revidentus, piebilda LZRA.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka gadījumos, ja ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa ierosināšanu, tātad jau ir saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes. "Tad ir tikai normāli, ka revidents atnāk un izmeklētājam pastāsta savā rīcībā esošu informāciju," sacīja ministrs.

Pret likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimā neiebilda neviens ministrs.