Tiek prognozēta globāla klimata katastrofa - letāla karstuma periodi un sabrukušas ekosistēmas (49)

Foto: Reuters/ScanPix
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Divdesmit letāla karstuma dienas katru gadu, plaša mēroga ekosistēmu sabrukums, kā arī vismaz viens miljards cilvēku, kas klimata pārmaiņu dēļ ir spiesti pamest savas mājas, – tie ir visnotaļ ticami scenāriji, kas pasauli piemeklēs līdz 2050.gadam, ja vien netiks sperti konkrēti un drastiski soļi klimata pārmaiņu ierobežošanai, teikts jaunā ziņojumā, ko sagatavojusi Austrālijas domnīca.

Ziņojumu sagatavojusi Melburnā bāzēta domnīca “Breakthrough National Center for Climate Restoration”. Tās ziņojums nav uzskatāms par zinātnisku publikāciju, bet gan par mēģinājumu modelēt iespējamos nākotnes scenārijus, balstoties uz līdz šim veikto pētījumu rezultātiem, vēsta ASV raidorganizācija CNN.

Ziņojuma autori uzskata, ka pasaules perspektīvas tuvākajiem gadu desmitiem ir visnotaļ drūmas – vairāk nekā miljards cilvēku būs spiesti pamest savas mājas, pārtikas ražošana piedzīvos kritumu, bet daļa no iedzīvotāju skaita ziņā lielākajām pasaules pilsētām tiks daļēji pamestas.

Ziņojuma priekšvārdu rakstījis bijušais Austrālijas aizsardzības spēku vadītājs Kriss Beirijs – viņš pauž viedokli, ka cilvēka radīta globālā sasilšana ir otrs galvenais drauds cilvēku dzīvē uz planētas Zeme aiz kodolieročiem.

“Pastardienas nākotne nav nenovēršama. Tomēr bez tūlītējas un drastiskas rīcības perspektīvas ir bēdīgas,” uzskata Beirijs. 

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Melburnas Universitātes klimata zinātnes pasniedzējs Endrū Kings uzsver, ka ziņojumā izklāstītie scenāriji ir pilnīgi iespējami.

Kings gan pats nepiedalījās ziņojuma sagatavošanā.

Viņš gan neprognozē, ka civilizācija varētu piedzīvot sabrukumu līdz 2050. gadam.

“Bez šaubām, klimata pārmaiņas ir nozīmīgs drauds cilvēcei,” uzsver eksperts.

Raksta foto
Foto: AFP/SCANPIX

Viņš gan neprognozē, ka visi ziņojumā minētie scenāriji piepildīsies jau tuvākajās trīs desmitgadēs.

Tāpat šobrīd arī nav aplēšamas, cik plaša būs, piemēram, cilvēku migrācija un pārtikas trūkums globālās sasilšanas rezultātā.

Kings uzsver, ka, neskaitot globālo sasilšanu, pastāv ļoti daudz faktoru, kas var ietekmēt globālo drošības situāciju pasaulē un to, kā cilvēki reaģē uz apstākļu izmaiņām.

Foto: Postošs sausums Austrālijā 

Ziņojuma autori Deivids Sprats un Ians Danlops abi ir ilggadēji klimata pētnieki.

Viņi prognozē, ka pasauli nākotnē potenciāli gaida globāla mēroga katastrofa.

Kilmata izmaiņas šobrīd rada vidēja termiņa eksistenciālus draudus civilizācijai.

Eksperti iespējamos scenārijus plānojuši, balstoties uz pieņēmumu, ka gaisa temperatūra pasaulē līdz 2050.gadam palielināsies par trīs Celsija grādiem.

Šādā gadījumā 55% pasaules iedzīvotāju un 35% pasaules sauszemes teritorijas nāksies saskarties ar vismaz 20 dienām letāla karstuma katru gadu. Par letālu karstumu eksperti sauc apstākļus, kuros cilvēki nevar izdzīvot.

Šāda scenārija gadījumā sabruktu arī daudzas ekosistēmas, tostarp Arktika un Amazones mūžameži.

Tikmēr Rietumāfrikā, Dienvidamerikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā letāla karstuma periodi gadā ilgtu pat 100 dienas, un tas nozīmē, ka vairāk nekā miljards šo reģionu iedzīvotāju būs spiesti pamest savas mājas.

Kritumu šāda scenārija rezultātā piedzīvotu arī pārtikas ražošana pasaulē, ņemot vērā insektu populācijas kritumu, ūdens trūkumu, kā arī lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību samazināšanos, jo attiecīgie reģioni karstuma dēļ būs grūti apdzīvojami.

Savukārt, samazinoties pārtikas daudzumam pasaulē, ievērojami pieaugs pārtikas cenas.

Pieaugošais ūdens līmenis pasaules okeānos arī radīs situāciju, ka cilvēki būs spiesti daļēji pamest tādas pilsētas kā Mumbaja, Džakarta, Honkonga, Šanhaja, Bangkoka un Manila.

Šo pārmaiņu sociālās sekas var būt dažādas – sākot ar reliģiskā ekstrēmisma uzplaukumu un beidzot ar vispārēju haosu, uzskata ziņojuma autori.

Foto: ASV lielākais sausums kopš 1956.gada 

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu