"Lido" apsver aiziešanu no Vācijas tirgus (15)

"Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas, un analizējam savas iespējas," sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka "Lido" varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.
 

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka "Lido" patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības sākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un tā būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

''Sākumā domājām, ka Vācijā viss ir godīgi un visi maksā nodokļus. Taču no desmit cilvēkiem, kas atnāk pie mums strādāt, astoņi prasa samaksu "in cash" [skaidrā naudā], un tikai divi ir gatavi to saņemt oficiāli. Vācijā maksā lielus sociālos pabalstus, un cilvēki grib tos saņemt, paralēli piestrādājot kaut kur neoficiāli. Berlīnē ir sabraukuši cilvēki no visas pasaules, un daudzi, kas grib kaut ko darīt, vēlas saņemt skaidrā," viņš sacīja.

Pēc Ķirsona teiktā, "Lido" patlaban ir pārrunu process, kurā ēdināšanas iestāde meklē partnerus Vācijā.

"Ir jābūt partnerattiecībām. Nevar viens pats ieiet citā valstī, ir jābūt partneriem," sacīja Ķirsons. Vācijā jaunas ēdināšanas iestādes šogad gan neesot iecerēts atvērt, jo esot pietiekami daudz, ko darīt Latvijā.

Savukārt žurnāla "Kapitāls" jaunākajā numurā publicētajā intervijā "Lido" padomes priekšsēdētājs teicis, ka abiem restorāniem Berlīnē patlaban kompānija meklē pircējus un vēlas tos pārdot citiem.

"Berlīne nav Vācija, tur sabraukuši emigranti no visas pasaules. Tā ir kārtējā kļūda, ko esam pieļāvuši, - Berlīnē nevajadzēja biznesu taisīt. Tur esot ļoti daudz sociālo pabalstu un viena no tur atvērto restorānu atrašanās vietām bija ļoti slikta, līdz ar to Berlīne nav tā pilsēta, kur vajadzētu attīstīt biznesu, un tā kompānijai bijusi kārtējā labā skola, kas kopumā izmaksāja apmēram piecus miljonus eiro," žurnālam teicis Ķirsons.

Vienlaikus viņš intervijā piebildis, ka kļūda Vācijā bija arī tas, ka uzņēmums tur darbojās pats, bez partnera vācieša. Pēc Ķirsona paustā, "Lido" apgrozījumam Berlīnē bija jābūt krietni lielākam, jo tur īre ir stipri dārgāka un viss kopumā tur ir dārgāks.

"Šeit, Latvijā, apgrozījums apmēram 4000 eiro dienā ir labs. Bet Berlīnē, lai pelnītu, apgrozījumam jābūt minimāli 6000 eiro dienā. Turklāt pagaidu perioda cenas, ko sākumā ielikām, nevarējām celt, jo visā apkārtnē tirgoja par mūsu cenām. Pārsvarā tie, kas maksā ķešā. Tā ir atbilde," teica "Lido" padomes priekšsēdētājs.

Pēc viņa sacītā, arī plāni atvērt 100 restorānus kādā no ārvalstīm nav atmesti, bet, vai tas notiks Vācijā, Somijā, abās valstīs kopā vai kur citur, vēl tiek lemts.

"Jāuztaisa kļūdu analīze - gan pašiem, gan ārpakalpojumā, lai ārzemju kompānija pasaka, ko vēl mēs izdarījām nepareizi. Tad domāsim, vai varam turpināt," intervijā žurnālam "Kapitāls" teicis Ķirsons.

Jau ziņots, ka pirms trīs gadiem Ķirsons svinīgi atklāja pirmos divus restorānus Berlīnē un piecu gadu laikā plānoja Vācijā kopumā atvērt 100 ēstuves.

Kā vēstīts, "Lido" grupas apgrozījums 2017. gadā bija 50,933 miljoni eiro, savukārt grupas peļņa bija 1,07 miljoni eiro. Finanšu dati par 2018. gadu vēl nav pieejami.

"Lido" grupā ietilpst 13 ēdināšanas vietas un trīs veikali Rīgā, trīs "Lido" Tallinā, divi restorāni "Kirsons" un ražotne Berlīnē, kā arī gaļas un kulinārijas ražotne, alus darītava un konditoreja Rīgā. Uzņēmums dibināts 1991.gadā. Tā pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro.