PVN samazināšana un cilvēciskāka VID attieksme. Ko vēlas Latvijas restorānu nozare? (38)

Kas attiecas uz otru “Kinfield” jeb SIA "KF kafija", visi 14 darbinieki esot bijuši reģistrēti, teica Rožkalne.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc pēc kafejnīcas, kas bija mikrouzņēmums, neveiksmes Rožkalne nolēma dibināt SIA, viņa saka, ka uz to iedrošinājuši apkārtējie cilvēki.

“Šis nav variants, kurā esošs uzņēmums tiek likvidēts un turpat tiek uztaisīts jauns, kas turpina savu darbību tajās pašās telpās.

Es aiztaisīju [kafejnīcu] ciet ar domu, ka es tajā brīdī vēl netaisīšu vaļā. Un īsi pēc tam tikai, kad no vairākām pusēm man nāca mudinājums, ka es varu pamēģināt vēlreiz, es saņēmos un to izdarīju. Līdz ar to tas jaunais SIA bija tāpēc, ka mums bija uzreiz vairāk darbinieku.”

Kā “Komforta zonā” atzina Rožkalne, viņa esot mācījusies vairākas lietas. Pirmkārt, jābūt lielākai izpratnei par grāmatvedību. Otrkārt, vairāk jādomā par komandas veidošanu.

“Šajā situācijā es arī iemācījos to, ka, visticamāk, oficiāli šādu biznesu   Latvijā veikt nevar,” secina Rožkalne.

“Konsultē vispirms” vai “Konsultē pēc tam”?

Pievēršoties fundamentālajām restorānu nozares problēmām attiecībā uz nodokļu nomaksu, plaši tika apspriests arī tā dēvētais “Konsultē vispirms” princips. Raidījuma dalībnieki gan bijuši skeptiski par šā principa īstenošanu.

Piemēram, Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis apgalvoja, ka principa īstenošana esot atkarīga no iestādes vadītāja. Kā piemēru viņš minēja Pārtikas un veterināro dienestu, kur, pēc uzņēmēja domām, šis princips tiekot īstenots.

Kristīne Rožkalne, atceroties komunikāciju ar VID konsultantiem, atklāja, ka VID darbinieki viņai snieguši savstarpēji pretrunīgas rekomendācijas.

“Beigās saņem no dažādiem konsultantiem dažādas atbildes. Un beigās ir jautājums, kurš nesīs to atbildību,” bažīga bija Rožkalne.

Vienlaikus Jānis Jenzis atzīmēja, ka VID ir arī daudzi godprātīgi darbinieki, kas proaktīvi zvanot uzņēmējiem un interesējoties par viņu problēmām. Pēc uzņēmēja domām,

VID būtu vairāk jāapmāca darbinieki par nozares specifiku.

Piemēram, viņš minēja, ka pats esot organizējis semināru iestādes darbiniekiem. Turklāt Jenzis uzskata: lai uzlabotu VID darbinieku izpratni par uzņēmējdarbību, varētu ieviest prasību, lai atbildīgie darbinieki, vispirms, pastrādā noteiktu laiku privātajā biznesā.

Konta bloķēšana = uzņēmuma nāve

Restorāna “Kinfield” un VID konflikta hronoloģijā viena no būtiskākajām lietām ir uzņēmuma bankas konta bloķēšana, uzkrājoties nodokļu parādam. Abi raidījuma “Komforta zona” dalībnieki atzina, ka šāda sankcija esot līdzvērtīga uzņēmuma nāvei.

“Izšķirošais ir konta bloķēšana. Jo mūsu nozarei konta bloķēšana nozīmē uzņēmuma nāvi. Uzņēmums beidzas,” pauda Latvijas restorānu biedrības vadītājs.

Viņaprāt, pirms konta bloķēšanas VID darbiniekiem ir īpaši jāizvērtē šāda lēmuma sekas, nevis automātiski jābloķē bankas konts.

Atbildot uz raidījuma vadītāja jautājumu, kur atrast nepieciešamos resursus “cilvēciskai” izvērtēšanai, Jenzis norādīja: ir liekas darbības, no kurām dienests varētu atteikties. Piemēram, uzņēmumu aptaujas ar mērķi noskaidrot aplokšņu algu izplatību Latvijā. Saskaņā ar restorānu nozares eksperta teikto, problēmas apmēri esot zināmi, tagad nepieciešams veltīt spēkus risinājumu meklēšanai.

Arī Kristīne Rožkalne uzskata, ka sodu politikai jābūt cilvēciskākai.

PVN samazināšana, maksājumu pagarināšana un citi risinājumi

Runājot par iespējamiem risinājumiem, lai citus restorānus nepiemeklētu “Kinfield” liktenis, raidījuma “Komforta zona” uzrunātie uzņēmēji iezīmēja vairākus.

Nozares uzņēmumiem jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

“Tas ir izdzīvošanas jautājums,” par PVN samazināšanas nepieciešamību saka Kristīne Rožklane.

Tāpat Rožkalne uzskata: ja PVN nav iespējams nekavējoties samazināt, situāciju krietni uzlabotu arī komunikācijas sakārtošana no VID puses, lai princips “Konsultē vispirms” būtu pa īstam ieviests.

Savukārt Latvijas restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis atzina, ka šobrīd uzņēmējiem esot daudz grūtāk saņemt pagarinājuma grafikus nodokļu parādu nomaksai. Šo pagarinājumu pieejamība, pēc uzņēmēja domām, ir īpaši svarīga, ņemot vērā restorānu nozares sezonalitāti.

“[Tas ir] ļoti sezonāls bizness. 75% biedrības biedru ir hroniski nodokļu parādnieki. Nesezonā uzkrājas nodokļu parāds, ko uzņēmējs atdos sezonas laikā, un atkal nākamajā nesezonā parāds [atkal] krājas. Un katram tā sezona ir savādāka. Tas ir kā apburtais loks,” atzīmēja Jenzis.

Runājot par uzņēmumu kontu bloķēšanu, Jenzis piedāvā proporcionāli uzņēmuma lielumam noteikt parāda slieksni, pie kura konts tiek bloķēts. Šādu piedāvājumu Jenzis izteica, apspriežot gadījumus, kad maziem uzņēmumiem ar relatīvi nelieliem nodokļu parādiem tiek bloķēti konti.

Visbeidzot Jenzis uzsvēra nepieciešamību plašāk informēt sabiedrību par valsts sniegto atbalstu uzņēmējdarbības jautājumos.