Solis tuvāk skaidras naudas nāvei? Lielbritānijā jāmaksā par personīgo līdzekļu izņemšanu no bankomāta (37)

Izdevums vēsta, ka vissāpīgāk šādas pārmaiņas ietekmēs cilvēkus ar īpašām vajadzībām un vecāka gadagājuma cilvēkus. Tāpat grūtības izjutīs lauku rajonos dzīvojošie un mazie biznesi, kuri joprojām aktīvi izmanto skaidro naudu savos norēķinos.

Ar šādu soli bankas piespiež miljoniem cilvēku pret savu gribu atteikties no skaidras naudas izmantošanas savā ikdienā. Vēl vairāk situāciju apgrūtina fakts, ka izdevumu optimizēšanas dēļ tiek slēgtas mazāk apmeklētās bankas filiāles.

Patērētāju aizsardzības grupa “Which?” brīdina, ka tuvākajos mēnešos arvien vairāk bankomātos tiks pieprasīta komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu, līdz ar to ir nepieciešama steidzama rīcība, lai saglabātu iedzīvotāju tiesības bez maksas izņemt skaidrā savu personīgo naudu.

Lielbritānijas lielākais bankomātu operators “Cardtronics”, kurš pārvalda vairāk nekā 16 000 termināļus visā valstī, tuvāko mēnešu laikā plāno noteikt komisijas maksu vairāk nekā tūkstotim bankomātu, kamēr cits operators - “NoteMachine”, kura pārvaldībā ir septiņi tūkstoši bankomātu, - pat četriem tūkstošiem naudas izņemšanas vietu.

Ja šāds plāns īstenosies, tad Lielbritānija zaudēs līdz 13% bezmaksas skaidrās naudas izņemšanas vietu – tas nozīmē, ka vairāk nekā katrs desmitais bankomāts pieprasīs samaksu par pakalpojumu.

“Which?” pētījums liecina, ka katram ceturtajam maksas automātam ir noteikta komisijas maksa 1,50 un 1,99 mārciņu (attiecīgi 1,69 un 2,25 eiro) apmērā. Pārējiem bankomātiem komisijas maksa noteikta 50 pensu (56 centu) un 99 pensu (1,12 eiro) vērtībā.

Eksperti par šādu soli nav sajūsmā. Ekonomikas grāmatu autors Garets Šovs uzskata, ka bez regulējuma situācija var kļūt “nekontrolēta, ja cilvēkiem tiks izslēgta iespēja ikdienā norēķināties ar skaidru naudu”.

Tikmēr labdarības organizācijas vadītāja Karolīna Abrahamsa uzskata, ka daudzi cilvēki būs spiesti izņemt no bankomātiem lielākas summas, lai nebūtu jāmaksā komisijas maksa.

“Cilvēki var kļūt par dažādu krāpnieku un noziedznieku mērķi. Tas ir liels risks,” sacīja Abrahamsa.

Mazo biznesu federācijas vadītājs Maiks Čerijs aicināja finanšu regulatoru aizsargāt iespēju cilvēkiem un biznesam netraucēti tikt pie skaidrās naudas.

“Pretējā gadījumā mēs steidzamies pretim bezskaidras naudas sabiedrībai, kam cilvēki nemaz vēl nav gatavi,” pauž Čerijs.

Tikmēr bankomātu operatori norāda, ka bankas jau pašlaik saskaras ar izmaksām, kas saistītas ar skaidrās naudas izņemšanas transakcijām. Jau tagad bankas maksājot aptuveni 25 pensus par katru skaidrās naudas transakciju. “Which?” uzsver, ka ar šādu gājienu bankas pārceļ transakciju izmaksas no bankām uz patērētāju pleciem.

Maksājumu sistēmas regulatora vadītājs Džons Hauels gan norāda, ka skaidras naudas izņemšana bez maksas nekur nepazudīs. Joprojām Lielbritānijā ir vairāk nekā 50 tūkstoši bankomātu, kur naudu var izņemt bez maksas, turklāt – šis skaitlis ir par 10 tūkstošiem lielāks, nekā pirms desmit gadiem.

Tomēr sabiedrībā par komisijas maksu valda sašutums un neizpratne. Iedzīvotāji maksu un bezskaidras naudas lomas palielināšanu neatbalsta, neatkarīgi no vecuma grupas un ienākumu līmeņa.

Iedzīvotāji uzskata, ka finanšu iestādēm nepatīk, ka cilvēki lieto skaidro naudu, jo tādējādi nevar cilvēkus kontrolēt. Komentāros internetā cilvēki pauž neapmierinātību, ka līdzās nodokļiem tagad vēl ir jāmaksā par savas nopelnītās naudas izņemšanu. Tikmēr citi ir vēl pesimistiskākās domās, norādot, ka “tikko no apgrozības tiks izņemta skaidrā nauda, cilvēki pazaudēs savu brīvību”.

Arī citur pasaulē notiek pakāpeniska pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem. Viena no valstīm, kur pārmaiņas naudas izmantošanas jomā notiek visstraujāk, ir Zviedrija.

Liela daļa Zviedrijas banku vairs nepieņem skaidru naudu, savukārt daudzi veikali, muzeji un restorāni pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

Arī sabiedriskajā transportā braukšanas biļeti vairs nav iespējams nopirkt, maksājot skaidrā naudā.

Tiem cilvēkiem, kas nevēlas pielāgoties jaunajai kārtībai, dzīve var būt sarežģīta.

Arī Indija sper soļus prom no tradicionālajiem skaidras naudas norēķiniem. Daļa sabiedrības gan uzskata, ka Indijas solis ir pārmērīgs un pat brutāls mēģinājums piespiest cilvēkus izvēlēties digitālos norēķinus.

Pirms apmēram diviem gadiem Indijas valdība pieņēma lēmumu izņemt no apgrozības vairākas lielāko nominālu banknotes. Valstī arī tika izveidotas vairākas īpašas teritorijas, kurās banknošu un monētu lietošana netiek «iedrošināta».

Indijā ir arī īpaša ministrija, kas nodarbojas ar bezskaidras naudas sabiedrības veidošanas jautājumiem.