Sprūda krimināllietu aizvien nesāk skatīt pēc būtības; tiesas sēdes turpināsies septembrī (8)

Lietas izskatīšana atlikta uz rudeni, jo apsūdzētajam Īrijas pilsonim Timotijam Džozefam Kellijam vēl nav bijusi iespēja pilnībā iepazīties ar iztulkotajiem lietas materiāliem.

Šodienas tiesas sēdē izcēlās asas debates par lietā esošajiem materiāliem un tajos atrodamo fizisko personu informāciju, proti, starp lietas dalībniekiem izdalītajiem elektroniskajiem lietas materiāliem atrodama vairāku lietas dalībnieku un to ģimenes locekļu personīgie dati, tostarp bērnu bildes un medicīniska rakstura informācija.

Attiecīgi vairāki aizstāvji tiesai lūdza no izdalītajiem elektroniskajiem materiāliem izņemt šo informāciju, kā arī vērsa tiesas uzmanību uz to, ka prokuratūra, sagatavojot lietas materiālus nodošanai tiesai, nav pienācīgi rūpīgi izturējusies pret savu darbu. Aizstāvji arī lūdza, lai abi lietas prokurori - Uldis Cinkmanis un Zane Pavāre - atstādina sevi no lietas tālākas izskatīšanas. Tāpat aizstāvji tiesai lūdza, lai lieta tiktu atkārtoti nosūtīta uz prokuratūru, lai novērstu tajā konstatētos trūkumus.

Atbildot uz aizstāvju argumentiem, Pavāre tiesai uzsvēra, ka likumdevējs procesa virzītājiem nav devis iespēju sadalīt informāciju, kas atrodas datu nesējos.

Pēc pušu uzklausīšanas tiesnesis Imants Dzenis paziņoja, ka juridiski nav pamata lietu sūtīt atpakaļ uz prokuratūru. "Lai kā man to gribētos vai negribētos, visi trūkumi būs jānovērš tiesas gaitā," uzsvēra tiesnesis. Viņš arī paziņoja, ka par minētajiem trūkumiem tiks informēts virsprokurors, kurš arī tālāk varēs pieņemt lēmumu.

Šo krimināllietu prokuratūra tiesai nodeva pērn novembra beigās, bet pirmā tiesas sēde notika šī gada 25.janvārī.

Jau vēstīts, ka Sprūds šajā lietā apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Prokuratūra līdz šim par apsūdzības būtību komentārus nav sniegusi, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Tāpat šajā krimināllietā par nolaidību apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt finansists Jorens Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Guntars Slišāns - par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Īrijas pilsonis un uzņēmējs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis un bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik jau tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu.

Apsūdzēts arī Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks. Tiesas priekšā stājies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

2018.gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.