"Ja būs iespēja ekspluatēt viesstrādniekus, tad diemžēl kāds to izmantos." (33)

"Ja būs kāda iespēja izmantot strādniekus, tad diemžēl vienmēr atradīsies kāds, kurš šo iespēju nekavēsies izmantot," norāda Hīts.

Bieži vien labvēlīgu augsni darbaspēka ekspluatācijai rada tas, ka viesstrādnieki nerunā tās valsts, uz kuru atbraukuši, valodā un slikti pārzina savas tiesības. 

Hīta pārstāvētā dienesta redzeslokā nonākuši gadījumi, kad austrumeiropiešu strādnieki Lielbritānijā tikuši ekspluatēti darba vietā. Tas visbiežāk notiek industrijās, kurās nodarbināts nekvalificētais darbaspēks un ir bieža darbinieku mainība, jo, cenšoties apmierināt lielu pieprasījumu pēc darbiniekiem, darbā iekārtošanas aģentūras pavirši pārbauda gan darba devējus, gan arī pašus darbiniekus.

Tas var novest pie situācijas, kad darba devējs, paļaujoties uz nolīgtā viesstrādnieka bezspēcību un nezināšanu, pastrādā dažādas nelikumības: maksā neadekvāti mazu atalgojumu vai liek maksāt par iespēju strādāt, bet smagākajos gadījumos arī piesavinās dokumentus un pieeju bankas kontam, liek strādāt un dzīvot necilvēcīgos apstākļos. 

Pērn Lielbritānijā tika notiesāts cilvēktirgotāju grupējums no Latvijas, kas tautiešus paverdzināja gan Lielbritānijā, gan arī Latvijā. Grupējums savus upurus savervēja, solot labu darbu Lielbritānijā, taču realitāte bija krietni citādāka - upuriem tika atņemti dokumenti un uz viņu vārda atvērti bankas konti, kā guļamvieta ierādīts netīrs matracis, bet no Derbišīras grāfistes pārtikas ražotnēs nopelnītās algas viņiem atmestas vien dažas mārciņas. Kopumā piecu gadu laikā par grupējuma upuriem kļuva 28 cilvēki.

Deviņiem šā grupējuma locekļiem tika piespriesti cietumsodi, no kuriem īsākais bija viens gads un divi mēneši, bet garākais – seši gadi.

"Tas bija tipiski daļai gadījumu, ar ko saskaramies Lielbritānijā: strādnieki kā slazdā nokļūst tādos apstākļos, kādos nekad paši neizvēlētos strādāt," skaidro Hīts. "Tas var notikt, izmantojot ekonomisko spiedienu vai jebkuru citu strādnieka vājo punktu. Šajā gadījumā nodarbinātie strādāja ilgas stundas par nelielu samaksu vai vispār par velti. Mēs kā valdības dienests cenšamies nodarbinātos pēc iespējas labāk pasargāt no šādām darbībām."

Viņš norāda, ka darbaspēka ekspluatācijas lietas parasti ir sarežģītas un to izskatīšana aizņem daudz laika, tāpēc ir liela nepieciešamība pēc preventīviem pasākumiem - viesstrādnieku izglītošanas un komunikācijas ar uzņēmumiem.

"Visiem strādniekiem, kuri ierodas Lielbritānijā, gribam piekodināt: noskaidrojiet, kas būs jūsu darba devējs, noskaidrojiet savas tiesības un to, kādus apstākļus varat gaidīt no darba vietas un dzīvesvietas," piekodina Hīts. "Pārliecinieties, ka zināt, ko gaidīt pēc ierašanās Lielbritānijā."

Hīts mudina grūtībās nonākušos viesstrādniekus nevilcinoties vērsties pie Lielbritānijas tiesībsargājošajām iestādēm.

Tas nereti netiek darīts valodas barjeras dēļ vai arī tāpēc, ka ekspluatētie darbinieki neuzticas tiesībsargājošajām iestādēm. Dažkārt vienkārši ir kauns runāt par piedzīvoto. "Ja esi ticis ekspluatēts un piemānīts, tad indivīdam var būt ļoti grūti par to runāt. Varbūt upuris domā, ka viņam neviens neticēs. Varbūt lepnums neļauj atzīt, ka viņš ticis apkrāpts. Valodas barjera, bailes runāt par notikušo, sadarbība ar ārvalstu partneriem - tie ir problēmjautājumi, ar kuriem Lielbritānija cenšas tikt galā," skaita Hīts.

Visaugstākais ekspluatācijas risks viesstrādniekiem ir tādās industrijās kā lauksaimniecība, viesmīlība, aprūpe, loģistika un noliktas. Sezonālie darbinieki ir riska grupā.

"Lielbritānijā būs atbalsts cilvēkiem, kuri domā, ka tikuši ekspluatēti," ziņot par šādiem gadījumiem mudina Hīts.

Jau šonedēļ portālā TVNET lasi par darbaspēka ekspluatāciju - otro izplatītāko cilvēktirdzniecības paveidu pēc seksuālās ekspluatācijas. Darbaspēka ekspluatācija sevišķi smagi skar cilvēkus, kas darba gaitās devušies uz ārvalstīm.