:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
Jūrmalas pilsētas daļā starp Ķemeriem un Brankciemu atrodas 20. gadsimtā izveidotais kūdras strādnieku ciemats, bijušās, šķiet, dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas drupas un zināmā dzelzceļa stacija Kūdra. Lai arī no bijušās rūpnīcas pāri palikušas pat ne drupas, bet drīzāk “drupačas”, ciemats ir pavisam bēdīgs un stacijas ēkā nekā interesanta nav, ir vērts apzināt vēl vienu pavisam novārtā pamestu un atkritumos ieaugušu Latvijas kaktu.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka piedzīvojumu sajūta un adrenalīns ir kā narkotikas – tikko to esi izjutis, tā uzbrūk šaušalīga atkarība, piedzīvojumus vajag vēl un vēl, bez adrenalīna kuprī klūp depresija, māc garlaicība, tā sakot, dzīve vispār pārvēršas par kaut kādu šļuru. Piedzīvojumus, saprotams, vislabāk var iegūt ar visādām aizliegtām un dažām neaizliegtām vielām, tomēr tad sanāk kaut kā nelāgi – rodas atkarība no piedzīvojumiem, adrenalīna un vēl sazin kādām vielām. Es pret visādām vielām esmu ļoti pret, tāpēc adrenalīnu un piedzīvojumus meklēju dažādās pamestās vietās, pilīs, krūmos, alās, drupās un kapos. Tāpēc, maķenīt sajutis abstinenci, es devos uz vietu, ko man bija ieteikuši līdzīgi atkarīgie – bijušo kūdras lauku strādnieku vajadzībām uzcelto ciematu Kūdra.
FOTO: BIJUŠĀS DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RŪPNĪCAS DRUPAS, STRĀDNIEKU CIEMATS UN STACIJA
Kad biju nokļuvis līdz Kūdras stacijas ēkai, sākās mežonīga svelme un uzreiz uzklupa vesels dunduru, lapseņu, mēslu mušu un vēl visādu mošķu bars, kas, visticamāk, gaidīja vilcienu, cerot, ka izkāps kāds, kuram varētu izsūkt asinis vai iedzelt tāpat vien. Pieļauju, ka pārāk daudzi šajā stacijā ārā nekāpj, jo, kā noskaidrojās vēlāk, īsti citu ko darīt, kā krūmos ielidināt no mājām atvesto drazu kuli, šeit nav.
/nginx/o/2019/06/11/12252454t1hb3ea.jpg)