"Parastais amerikānis" nesmērēs rokas jeb kādēļ ASV ir vitāli svarīgi meksikāņu imigranti? (15)

Pagājušajā piektdienā ASV prezidents Tramps nāca klajā ar paziņojumu, ka plānotie muitas tarifi Meksikas precēm tiek apturēti uz nenoteiktu laiku. Tas notika pēc ASV un Meksikas amatpersonu sarunām, kas ļāva panākt vienošanos. Tā paredz, ka Meksika turpmāk ievērojami pastiprinās ar imigrāciju saistītās procedūras. Tomēr jārēķinās ar to, ka diskusijas tuvāko 90 dienu laikā var atsākties. ASV Valsts departaments gan mierināja, ka “diskusijas var atsākt vien nepieciešamības gadījumā”.

Kā vēsta “Deutsche Welle”, Meksika sarunās nāca klajā ar vairākiem solījumiem ASV, un viens no tiem – Meksika uz savām robežām izvietos aptuveni sešus tūkstošus Nacionālās gvardes kareivju, kuru galvenais uzdevums būs palīdzēt robežsardzei gādāt par robežas drošību un migrantu plūsmas mazināšanu.

Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors no šīs situācijas centās iziet kā uzvarētājs. Viņš norādīja, ka šāds plāns jau sākotnēji viņam bijis padomā, piebilstot, ka Meksikas imigrācijas kontroles politika būs tāda, kas cienīs cilvēktiesības. Viņš sacīja, ka Savienotajām Valstīm pašām ir jāpievērš uzmanība iemesliem, kādēļ no Centrālamerikas valstīm ir tik izplatīta migrācija.

Lopess Obradors sacīja, ka “ASV ir nepieciešams pārskatīt savas programmas, kas Centrālamerikā ir radījušas nabadzību un vardarbības uzliesmojumus”. Tomēr šā gada sākumā Tramps jau paziņoja, ka ASV samazinās palīdzības sniegšanas apjomu Centrālamerikas valstīm.

Par ko ASV vēlējās noteikt paaugstinātos tarifus pret Meksiku?

Iepriekš Tramps draudēja Meksikai, ka tiks paaugstināti muitas tarifi 5% apmērā Meksikas precēm vismaz 345 miljardu dolāru apmērā. Galvenais faktors, kas ļautu Meksikai izvairīties no tarifiem, bija nelegālās imigrācijas apturēšana uz Meksikas-ASV robežas.

Trampa tarifu plāns paredzēja, ka 10. jūnijā tarifs tiktu paaugstināts līdz pieciem procentiem, 1. jūlijā līdz 10%, 1. augustā līdz 15%, 1. septembrī līdz 20%, un visbeidzot 1. oktobrī šis tarifs sasniegtu jau 25% atzīmi.

Pērn Meksika uz ASV eksportēja preces 346,5 miljardu dolāru vērtībā. 5% tarifs nozīmētu, ka Meksikai eksporta izmaksas uz ASV palielinātos par 17 miljardiem dolāru.

Ja cena ir atbilstoša

Kamēr lielākā daļa pasaules tirgu un ekonomistu atviegloti nopūtās, uzzinot, ka tarifu plāns uz nenoteiktu laiku ir atcelts, citi pauž bažas par ekonomiskajām sekām ASV. Tiek norādīts, ka Savienotajās Valstīs trūkst dažādu “melnā darba” darītāju, kas, paplašinoties dažādām nozarēm, var kļūt par nopietnu problēmu.

Paredzams, ka 20 gadu laikā ASV būs nepieciešams rīkoties, lai aizpildītu robus nekvalificētā darbaspēka sektorā. Ja pašlaik liela daļa nekvalificēto darbinieku ir migranti no Meksikas un citām Latīņamerikas valstīm, tad pēc migrācijas ierobežošanas “melnie darbi” būs jādara pašiem amerikāņiem. Būs nepieciešams meklēt iespējas, kā aizpildīt “robus”, kas radīsies nekvalificētā darbaspēka sektorā. Visticamāk, šajā situācijā izlīdzēt varētu pirmspensijas vecuma cilvēki.

Ekonomisti lēš, ka ASV līdz 2026. gadam būs nepieciešami papildu 600 000 darbinieku ēdināšanas sektorā, kā arī arī vēl vismaz 800 000 strādājošo veco ļaužu aprūpes nozarē.

Rādītāji samazinās

Aptuveni astoņiem miljoniem imigrantu no Meksikas ASV ir darbs, līdz ar to šie imigranti veido aptuveni 5% no ASV kopējā darbaspēka apjoma.

Tomēr vēl pirms Trampa skaļās kampaņas un vēršanās pret Meksikas imigrantiem ekonomiskā izaugsme Meksikā un novecojošais darbaspēks mazināja meksikāņu strādnieku imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalsti. Tā vietā arvien vairāk cilvēku palika Meksikā, kur spēja atrast darbu.

Samazinājies arī nelegālo imigrantu skaits – 2017. gada beigās ASV bez dokumentiem bija nonākuši 10,7 miljoni cilvēku. Rekords tika sasniegts 2008. gadā, kad ASV nelegāli ieradās vairāk nekā 12 miljoni cilvēku no Meksikas.

Maijā vairāk nekā 144 tūkstoši migrantu tika aizturēti uz ASV-Meksikas robežas; tas bija lielākais rādītājs pēdējo gadu laikā. Jāpiebilst, ka 11 tūkstoši aizturēto bija bērni bez vecākiem.

Migrantu darbaspēks ir ļoti svarīgs ASV autobūves industrijai, kā arī apģērba ražošanā. Šajās nozarēs uzņēmumi ļoti paļaujas uz lēto darbaspēku no Latīņamerikas, jo

ASV pilsoņi zemi kvalificētos darbus strādāt nevēlas. Ja arī kāds vietējais iedzīvotājs piekrīt strādāt, tad viņš uzstāda ļoti augstas atalgojuma prasības, kādēļ uzņēmējiem izdevīgāk ir ņemt darbā migrantus,

jo viņi ir gatavi strādāt par ļoti zemu samaksu.

Tikmēr problēmas rodas ASV celtniecības sektorā. Dažādu ēku celtniecības apjomi aug daudz straujāk nekā pieejamais darbaspēks, un jau pašlaik celtniecībā ASV ir nepieciešami papildus vismaz 150 tūkstoši cilvēku.

Arī Zemkopības departaments brīdina, ka aptuveni puse laukstrādnieku ASV ir nereģistrētie migranti. Bez imigrantiem zemkopības nozare ASV var piedzīvot lielas problēmas, neraugoties uz Trampa optimismu šajā jautājumā.

Piemēram, pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā tika atklāts, ka vairāk nekā 30 fermeri Ņujorkas štatā ir izmantojuši nelegālo imigrantu darbaspēku, jo nebija iespējams atrast un noturēt darbaspēku, ko veidotu vietējie iedzīvotāji.

Augstākas cenas

Piena industrijas pārstāvji norāda, ka darbaspēka un imigrācijas politikas dēļ var sākties nopietnas problēmas. Samazinoties lētajam darbaspēkam, vairāk nekā 3500 piena ieguves fermu visā valstī būtu jāslēdz, kas automātiski nozīmētu piena produkcijas apjomu strauju kritumu, kas, savukārt sadārdzinātu piena produktus par gandrīz trešo daļu.

Imigranti veido nozīmīgu daļu (24%) no apkopēju un tīrīšanas servisu kopējā darbaspēka. Tuvāko piecu gadu laikā šajā jomā būs nepieciešami vismaz 112 tūkstoši vairāk darbinieku, bet vēl 800 000 cilvēku būs nepieciešami, lai parūpētos par pensijā ejošajiem “bēbīšu buma” paaudzes pārstāvjiem, kas pašlaik darba tirgū pavada savus pēdējos gadus, un drīzumā jau būs pensijā.

Tāpat pētījumi liecina, ka Trampa apgalvojumi, ka “bez imigrantiem ASV iedzīvotājiem klāsies labāk”, ir nepatiesi. Patiesā situācija liecina, ka 2015. gadā ASV bija 173 tūkstoši strādājošo, bet, apturot imigrāciju, 2035. gadā šis skaitlis saruks līdz 166 miljoniem.

ASV uzņēmumi dodas uz Meksiku

Kamēr meksikāņu strādnieki pelna vidēji 1870 dolārus (aptuveni 1650 eiro) mēnesī, tikām Meksikā vidējā alga ir 291 dolārs (257 eiro).

Piemēram, uzņēmums “Caterpillar” apsver iespēju atvērt ražotni ziemeļaustrumu Meksikā esošajā Monterejas pilsētā. Arī “General Motors” daļu savas kompānijas darbības pārceļ uz Meksiku. Par līdzīgu soli domā arī “Ford” - daļu rūpnīcas pārcelt no Detroitas uz dienvidu kaimiņvalsti.

Šāda rīcība tiek skaidrota ar to, ka Meksika nodrošina zemākas cenas biznesa uzturēšanā, kā arī ļauj par zemākām izmaksām ražot augstas kvalitātes preces, kas var konkurēt ar Ķīnā vai Eiropā ražotajām.

“Darbiniekiem var maksāt zemākas algas, tajā pašā laikā mēs atrodamies blakus [ASV]. Mums ir robeža, kā arī tirdzniecības vienošanās, kas ļauj ievest mūsu saražoto preci ASV. Daudzām kompānijām Meksikā ir labākas biznesa attīstīšanas iespējas ASV,” komentēja “Brookings Institution” vadītājs Martins Nīls Beilijs.

Tāpat tiek norādīts, ka ASV uzņēmumi izvēlas Meksiku ne tikai lētāku izmaksu dēļ. Viens no iemesliem ir protests pret ASV prezidenta Trampa izvērsto tarifu politiku, kā dēļ cieš arī vietējie amerikāņu uzņēmumi.