Virpuļviesuļi, milzu krusa un plūdi: vakardienas negaiss - neierasts mūsu reģionam (5)

 Foto: Miglas žēlots rīts Tukumā pēc vētras

Bricis norādīja, ka vienu brīdi negaisa trajektorija bijusi ļoti draudīga, taču tad īsi pirms Rīgas tā pavērsās uz Rīgas līča pusi un aizgāja pilsētai garām uz Vidzemi, kur nonāca tālāk uz dienvidiem, burtiski apmetot Rīgai līkumu.

"Angliski šādas negaisu sistēmas sauc par "supercell" vai "dižšūnu", kad izveidojas tāda negaisu sistēma, kas var pastāvēt ilgstoši."

Bricis norādīja, ka tas ir neierasti, ka šāda vētra pastāvējusi ilgāk nekā diennakti, jo parasti negaisi uznāk un aiziet, arī krusa parasti Latvijā skar vienu ciemu, vienu pļavu, kamēr šoreiz tie ir vairāki novadi.

 Uz Ventspils šosejas pie Tukuma, visticamāk, plosījies virpuļviesulis, tur kilometra garumā sagāzti koki. Šādām negaisa sistēmām virpuļviesuļi ir raksturīgi, pastāstīja Bricis.

Jau ziņots, ka, izplosījies Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu pērkona negaiss šķērsoja lielu daļu Vidzemes, liecina meteoroloģiskā informācija.

Saskaņā ar iedzīvotāju ziņoto vietām Vidzemes rietumu novados krita līdz trim centimetriem lieli krusas graudi. Vējš lauza un gāza kokus, kas vietām bloķēja ceļus un pārrāva elektrolīnijas.

Foto: Vētras postītā Šlokenbekas muiža

Vidzemi skāra plašas un intensīvas lietusgāzes. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvajiem datiem nokrišņu daudzums Alūksnē sasniedza 29,8 milimetrus, Zvejniekciemā - 34,8 mm, Zosēnos - 37,6 mm, Priekuļos - pat 49,4 mm. Līdz ar to pāris stundu laikā vietām nolijusi vairāk nekā puse mēneša normas.

Lielākais nokrišņu daudzums Kurzemē, kas otrdien reģistrēts valsts novērojumu stacijās, bija 18 mm Ventspilī un 20 mm Stendē.

Jau ziņots, ka daudzviet Kurzemē krita lieli krusas graudi, kuru diametrs vietām sasniedza pat piecus centimetrus, savukārt vējš vislielākos postījumus radīja Tukumā un tā apkaimē, kur, iespējams, pāri brāzās virpuļviesulis.

Pērkona negaiss pagāja garām Rīgai pa ziemeļu pusi. Valstī kopumā reģistrēti aptuveni 25 tūkstoši zibens šautru. Iepriekš līdzīgas intensitātes zibeņošana Latvijā bija 2017.gada augustā.

Trešdienas rītā pērkona negaiss ir pametis Latviju. Nokrišņu vairs nav, daudzviet spīd saule, bet vietām - īpaši Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē - debesis sedz zemi mākoņi, dažviet izklīst migla.

Pūš lēns līdz mērens austrumu un ziemeļu vējš.

Gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā piecos rītā bija no +13,6 grādiem Kolkā līdz +18,7 grādiem Rīgas centrā un +18,8 grādiem Jēkabpilī.

Maksimālā gaisa temperatūra otrdien Latvijā bija no +17..+19 grādiem Rīgas līča Kurzemes piekrastē un +21 grāda Ainažos līdz +27..+31 grādam valsts lielākajā daļā.

Augstākā gaisa temperatūra Eiropā 11.jūnijā bija +35..+36 grādi Polijā, Itālijā un Krievijas dienvidos. Zemākā gaisa temperatūra naktī uz trešdienu -5 grādi Alpu kalnos.

Bricis norāda, ka vakar Jūrmalas pusē lauku ceļa malā ar visām saknēm arī izrauts un nomests bērzs. Cilvēks, kurš apstaigājis tuvējo apkārtni, nav atradis vietu, kur tas audzis, kas nozīmē, ka to šurp atnesis virpuļviesulis.

No Kurzemes cilvēki ziņojuši, ka pa pagalmiem pārvietoti ļoti lieli priekšmeti - mašīnu piekabes.

Bricis uzsvēra, ka šādi negaisi ir ļoti bīstami.