Zariņš pamet OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju

Zariņš aģentūrai LETA skaidroja, ka priekšlikums par viņa izslēgšanu no komisijas sastāva iesniegts izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

"Šāda savdabīga komisijas locekļu izvēle, virzot par komisijas vadītāju cilvēku, kuram nav nekādas sapratnes par izmeklējamo priekšmetu, liecina, ka komisijas vairākums nav ieinteresēts veiksmīgā izmeklēšanas procesā, bet vēlās to izgāzt," pauda Zariņš.

Viņaprāt, esot acīmredzami, ka galvenais nolūks ir izmantot šo komisiju nevis "OIK afēras" izmeklēšanai, bet gan lai panāktu tālāku partijas "KPV LV" sabrukšanas procesu, "ļaujot tai izgāzties ar saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem, tādējādi diskreditējot sevi galīgi un kļūstot par "barību" pārējiem politiskajiem spēkiem, kuri atbalstīja šādu komisijas vadību".

Zariņam nav pieņemams arī tas, ka šīs komisijas sastāvā ir locekļi, kuriem, viņaprāt, ir acīmredzams interešu konflikts.

Kā liecina Saeimā iesniegtie priekšlikumi, Zariņa vietā komisijā plānots apstiprināt viņa partijas biedru Jāni Ādamsonu.

Kā ziņots, par komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Krapāne (KPV LV), bet par tās sekretāru - parlamentārietis Mārtiņš Šteins (AP). Komisijā strādās arī deputāti Arvils Ašeradens (JV), Sandis Riekstiņš (JKP), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un Viktors Valainis (ZZS).

Parlamentārā komisija atbilstoši 23.maijā pieņemtajam lēmumam strādās sešus mēnešus.

Maija pirmajā pusē atbilstoši Satversmei parlamentā tika iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti komisijas izveidei. Kā pirmais par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu parakstījies tās iniciators, opozīcijas deputāts Didzis Šmits (KPV LV). Tāpat parakstījušies vairāki Zaļo un zemnieku savienības deputāti, citi "KPV LV" iekšējie opozicionāri, pie frakcijas nepiederošie un partijas "Saskaņa" deputāti.

Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole.

Izmeklēšanas pamatojums un tajā noskaidrojamie jautājumi sagatavoti uz apmēram astoņām lapām.

Apņemšanās likvidēt OIK bija viens no galvenajiem partijas "KPV LV" priekšvēlēšanu solījumiem. Pašlaik šīs partijas ministrs Ralfs Nemiro vada par OIK jautājumu atbildīgo Ekonomikas ministriju un meklējot risinājumus OIK likvidēšanai, turklāt tādā veidā, lai valstij nerastos lielas izmaksas. Nemiro paudis atbalstu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei.