Savus garantētos noguldījumus "Krājbankā" varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku (12)

2011. gadā bankrotējusī “Latvijas krājbanka” bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts.

Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Noguldījumu garantiju fondam "Krājbanka" joprojām ir parādā 213 miljonus eiro, turklāt FKTK par atgūstamu parādu uzskata vien 22,6 miljonus eiro. Cik daudz tiešām izdosies atgūt, joprojām grūti teikt, jo vēl turpinās vairāki procesi, lai piedzītu desmitiem miljonus eiro.

“Tas nav tikai Latvijā, tai skaitā ir arī Šveice, Francija, Krievijā vēl atsevišķas tiesvedības. Tai skaitā ir mūsu piedziņas prasījums pret bijušo banka īpašnieku Vladimiru Antonovu. Tiesvedībās mēs neesam vienīgie, kas cīnās par šiem aktīviem,” LNT Ziņām skaidroja bankas administratora auditorkompānijas “KPMG Baltics” pārstāve Una Petrauska.

Tiesvedību turpināšanās optimistiskā variantā tiek prognozēta vēl pat četrus gadus, bet jau šobrīd izskatās, ka jānotiek brīnumam, lai noguldījumus atgūtu arī lielie noguldītāji, to vidū komponists Raimonds Pauls.

Tikmēr daļu naudas varētu zaudēt arī tie, kuriem valsts garantēja izmaksas līdz 100 tūkstošiem eiro katram. Lai gan pēc bankas slēgšanas FKTK informēja, ka noguldītāji pēc šīs naudas varēs nākt līdz 2071. gadam, tomēr 2014. gadā grozīts likums un turpmāk garantēto atlīdzību var saņemt piecus gadus.

Grozījumi skar arī "Krājbanku", tāpēc 13.jūnijā, ir pēdējā diena, kad var vēl dabūt šos noguldījumus.

“Tas ir pietiekami samērīgi, es nedomāju, ka te Satversmes tiesai būtu ko darīt. Ja cilvēks nav piecus gadus nācis pakaļ, tad grūti iedomāties tās visas situācijas dzīvē,” LNT Ziņām atzina FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas eksperts Jānis Placis.

FKTK dati liecina, ka garantētos noguldījumus 427,7 miljonu eiro apmērā izņēmuši 128 597 "Krājbankas" bijušo klientu, te vidējā summa bijusi 3325 eiro. Bet savus noguldījumus nav izņēmuši 92 014 klientu un tas nozīmē, ka tie zaudēs kopumā 6,1 miljonu eiro. Tajā skaitā 73 281 klientu nav izņēmuši noguldījumus, kas mazāki par 10 eiro (tostarp 63 031, kuriem ir mazāk par 5 eiro), te kopējā summa veidojas ne lielāka par 730 tūkstošiem eiro. Tātad 18733 klienti zaudēs kopumā 5,4 miljonus eiro jeb nepilnus 300 eiro katrs. Neizmaksātā nauda paliks NGF.

FKTK dati par lielākajiem pamestajiem noguldījumiem liecina, ka aprīļa beigās seši klienti nav atnākuši pakaļ 50 līdz 100 tūkstošiem eiro, veidojot 550 tūkstošus eiro. FKTK skaidro, ka kopumā situācijas var būt dažādas, piemēram, daļai kontu uzlikti aresti no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai zvērinātu tiesu izpildītāju puses, kur šos gadus nav bijuši nekādi lēmumi.

Bet likums nosaka, ka parīt šiem kontiem aresti jānoņem, un pēc šīs naudas piecus gadus bijušie bankas klienti varēs nākt pakaļ. Apķīlāti esot ap 1400 konti. “Likuma izmaiņas pabaksta šīs institūcijas. VID ir aktivizējies, jā, mums par pārsteigumu. Viņi piedziņu intensificējuši,” atzina Placis.

Jāpiebilst, ka piecu gadu garantēto noguldījumu termiņš attiecas arī uz šobrīd pašlikvidācijas procesā esošo “ABLV banku”, kuras klientiem noguldījumus sākts izmaksāt pērn.