/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2019/06/13/12258772t1h2cdf.jpg)
Kazahstānā gandrīz 1000 cilvēkiem piespriests administratīvai arests vai citi sodi par piedalīšanos protestos prezidenta vēlēšanu laikā, paziņojusi ģenerālprokuratūra.
Kazahstānā gandrīz 1000 cilvēku sodīti par piedalīšanos protestos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kazahstānas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka 957 cilvēki atzīti par vainīgiem līdzdalībā pretlikumīgos protestos un par nepakļaušanos policijai. 670 no aizturētajiem piemērots ieslodzījums, bet pārējiem piespriesta sodanauda vai izteikts brīdinājums.
Prezidenta vēlēšanu laikā svētdien un pirmdien Kazahstānā notika vieni no plašākajiem opozīcijas protestiem pēdējos gados, aktīvistiem aicinot boikotēt vēlēšanas.
Kāda amatpersona ģenerālprokuratūrā norādīja, ka protestētāji esot "pakļāvušies provokācijām, sākuši demonstrācijas" un uzbrukuši policistiem.
Vēlēšanu dienā policija protestu laikā galvaspilsētā Nursultanā un valsts lielākajā pilsētā Almati aizturēja aptuveni 500 cilvēkus, tostarp divus ziņu aģentūras AFP žurnālistus, kuri vēlāk tika atbrīvoti. Pirmdien protestos tika aizturēti vēl vairāki simti cilvēku. Protestētāji aicināja anulēt vēlēšanu rezultātus.
Vēlēšanās, kurās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji konstatēja "acīmredzamus pamatbrīvību pārkāpumus", uzvarēja pašreizējais valsts galva Kasims Žomarts Tokajevs, kurš par prezidentu kļuva martā, kad no amata atkāpās pirmais un ilggadējais valsts vadītājs Nursultans Nazarbajevs. Viņš tiek uzskatīts par Nazarbajeva izraudzītu pēcteci. Lai leģitimizētu Tokajeva atrašanos prezidenta amatā, tika rīkotas ārkārtas vēlēšanas.
Nazarbajevs, kurš 1989.gadā kļuva par Kazahstānas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru, bija prezidents visus neatkarības gadus, līdz šogad 20.martā negaidīti atkāpās no amata un par prezidentu kļuva Tokajevs, kurš līdz tam bija parlamenta augšpalātas Senāta priekšsēdētājs. Tokajevs, kurš beidzis Maskavas Starptautisko attiecību institūtu, bijis arī ANO ģenerālsekretāra vietnieks, premjerministrs un ārlietu ministrs.
Tomēr galvenais noteicējs valstī joprojām ir 78 gadus vecais Nazarbajevs, kurš palicis Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas "Nur Otan" vadītāja amatos. 2010.gadā parlaments viņam piešķīra titulu "nācijas līderis". Tokajevs ir atzinis, ka svarīgākajos jautājumos konsultējas ar Nazarbajevu.