Viņa norādīja, ka šādi noteikumi nav nekas jauns un atsevišķās pašvaldībās tie jau ir ieviesti. Pēc tam, kad vietvaras būs apzinājušas situāciju ar malkas apkures krāsnīm, vietvarām, izstrādājot gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānus, būs jāmudina iedzīvotāji no tām atteikties. Pēc Ozolas teiktā, tieši pašvaldību pārziņā būs noteikt, vai un kādi ierobežojumi nepieciešami.
"Taču mēs neplānojam šīs krāsnis aizliegt. Mēs aicinām pašvaldības radīt atbalsta mehānismus, kas iedzīvotājiem ļautu no šīm krāsnīm atteikties, ja viņiem būs tāda interese. Šiem atbalsta mehānismiem jābūt sociāli taisnīgiem - pašvaldības varētu piedāvāt līdzfinansējumu krāšņu nomaiņai, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai citus instrumentus," pauda ierēdne, norādot, ka šis process būs jāīsteno līdz 2030.gadam un plāns iezīmē tikai rīcības virzienu, nevis paredz kādus aizliegumus.
Vietās, kur iedzīvotājiem nebūtu iespēja pieslēgties centralizētajai apkures sistēmai, valstij un pašvaldībai būs jāvērtē, vai ir iespējams sniegt iedzīvotājiem atbalstu šo sistēmu modernizēšanai, sacīja Ozola.
"Lai īstenotu izstrādātos pašvaldību mērķus, valstij būtu pamatoti nodrošināt arī finansiālu atbalstu, jo mērķis ir gaisa uzlabošana, kas ir arī Eiropas Savienības prasība, tādēļ valstij būtu jānāk pretī. Mēs nodrošinātu arī informatīvās kampaņas, lai cilvēki labāk apzinātos un izprastu situāciju," viņa uzsvērta.
Vienlaikus VARAM pārstāvji norādīja, ka pašvaldībām finansējums situācijas apzināšanai no valsts, visticamāk, piešķirts netiks. Tas nozīmē, ka realitātē pašvaldībām pašām būs jārisina jautājums, kā apzināt situāciju ar apkures iekārtām. Tomēr Ozola norādīja, ka daļu informācijas būs iespējams iegūt no būvvaldēm, kā arī Statistikas pārvaldes datiem.