/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2019/06/13/12259084t1h3320.jpg)
Aprīli zinātnieki pārsteidza pasauli ar pirmo melnā cauruma fotogrāfiju vēsturē. Pēc vairākiem mēnešiem ar Atakamas radioteleskopu lauku (ALMA) zinātniekiem izdevies šo attēlu papildināt ar starpgalaktisku gāzu attēlu, kas iekļauj melnos caurumus.
Pirmo reizi nofotografēti mistiskie diski, kas apriņķo melnos caurumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, šis attēls palīdzēs zinātniekiem labāk izprast mistiskos reģionus apkārt melnajiem caurumiem.
Melnie caurumi ir kosmosa reģioni, kuriem ir spēcīgākā gravitācija visā kosmosā. Tā ir tik spēcīga, ka ap melnajiem caurumiem rodas tā saucamie akrēcijas diski – kaut kas līdzīgs starpgalaktiskam satiksmes sastrēgumam. Tie rodas tāpēc, ka visa viela, ko pievelk melnais caurums, nespēj uzreiz iekrist caurumā.
:format(webp)/nginx/o/2019/04/10/11939693t1hd9ac.jpg)
Akrēcijas disks, kas var sastāvēt no gāzes, plazmas, putekļiem vai jebkādas citas melnajam caurumam tuvumā esošas matērijas, augstās temperatūras dēļ mēdz iegūt baltu krāsu. Zinātnieki aplēsuši, ka pie melnā cauruma “mutes” ir divarpus reizes karstāks nekā uz saules.
Astronomiem ar ALMA palīdzību izdevās uztvert šo balto nokrāsu pie mums tuvākā melnā cauruma (Sagittarius A*) centra. Tas atrodas aptuveni 26 tūkstošus gaismas gadu lielā attālumā no Zemes.
“Mums pirmajiem izdevās nofotografēt šos diskus un izpētīt to rotācijas īpatnības. Mēs arī pētām akrēciju jeb paātrinājumu, kas rodas pie melnā cauruma centra, tomēr mums vēl nav īsti skaidrs, kā šī akrēcija norisinās,” komentēja astrofiziķe un pētījuma autore Jeļena Murčikova.
Ir skaidrs, ka zinātniekiem ir vēl daudz ko iemācīties par melnajiem caurumiem un to akrēcijas diskiem, tomēr katra jauna fotogrāfija sniedz ļoti daudz svarīgas un jaunas informācijas.