Atklāta feminisma mākslinieču izstāde “Euro Femmes” (2)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ar performanci tiek atklāta izstāde "Euro Femmes"
Foto: Ar performanci tiek atklāta izstāde "Euro Femmes" Foto: Jānis Škapars/TVNET

Līdz 14. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā būs skatāma izstāde “Euro Femmes”. “Euro Femmes” ir grupas izstāde, kurā piedalās sešas jaunās paaudzes starptautiskas un Latvijas feminisma mākslinieces Elīna Brasliņa, Vivianna Marija Staņislavska, Mētra Saberova, Daria Bluma (Daria Blum), Kirstina Barnsa (Kirstin Barnes) un Kamila Gonzalesa Korea (Camila Gonzalez Corea).

Latvijas kultūrtelpā un sociālajā vidē feminisms pēdējos gados aizvien vairāk nostiprinājis savas pozīcijas kā dienaskārtībā pieminama parādība. Diemžēl tā bieži vien tiek piesaukta kā no Rietumiem ievesta ideoloģija, nevis kā viens no mērķiem Latvijas vispārējās labklājības veicināšanai.

Izvēlēto mākslinieču risinātās tēmas atklāj feminisma plašo spektru, ko Latvijas sabiedrība nav spējīga iztēloties patstāvīgi, vēl joprojām cīnoties ar tradicionālām diskriminējošām dzimumu un seksualitātes izpratnēm un ierobežojumiem.

Piedalīties aicinātās jaunās paaudzes mākslinieces no Latvijas pierāda, ka patriarhālā struktūra nav šķērslis pievērsties feminisma tēmām pašu telpā.

Foto: Ar performanci tiek atklāta izstāde "Euro Femmes"
Foto: Ar performanci tiek atklāta izstāde "Euro Femmes" Foto: Jānis Škapars/TVNET

Latviešu mākslinieču darbus izstādē vieno izteikta vēlme radīt stāstus, kuri apliecina nepieciešamību dzirdēt sieviešu balsis. Tās runā ne tikai par lielajiem sociālajiem scenārijiem, bet arī par to izspēli ikdienas gaitās, vienojoties augošā pieprasījumā mainīties un attīstīties iekļaujošas sabiedrības virzienā. Elīna Brasliņa aicina meklēt risinājumu caur humoru leļļu animācijā “Kam no gendera bail?”. Viviannas Marijas Staņislavskas veidotā komiksa humoristiskie, lakoniskie un viegli izklāstītie stāsti reprezentē šodienas notikumus un dažādās situācijas, kas ietekmē sabiedrības kopējos uzskatus. Mētras Saberovas animētais video taustās cauri komiski neskaidrajām atšķirībām un līdzībām feminisma attīstībā Rietum- un Austrumeiropā.

Lielbritānijā bāzētās mākslinieces kritiski pievēršas konkrētām patriarhālās struktūras lamatām.

Kirstina Barnsa izsmej Lielbritānijas likumdošanu attiecībā pret sieviešu ejakulācijas atainojumu pornogrāfijā.

Kamilas Gonzalesas Korea darbs “IRL” turpina darbu sēriju “The Nipple Act”, pētot interneta ietekmi uz cilvēku emociju izpausmēm. Darias Blumas performances un video instalācijas iekļauj dažādus kustības stilus un tērpus, tekstu un pašas komponētu mūziku, lai izceltu konfliktu sievietes ķermeņa pašreprezentācijā. Autorei svarīgi pētīt attiecības starp publiku un mākslinieku, humoru un traģēdiju, patiesību un fikciju.

Izstādes atklāšanas vakarā norisinājās Darias Blumas performance “It’s On Me” ar pašas mākslinieces komponētu mūziku un tekstu.

Izstādi papildinās pasākumu programma. Tās ietvaros notiks režisores, publicistes un feministes Alises Zariņas lekcija par sievietēm kino industrijā, filozofu Annes un Aināra Sauku lekcija “Sievišķā izvērsumi – miesa un vēsture”, kā arī Elīnas Brasliņas meistarklase bērniem un tikšanās ar izstādes māksliniecēm. Izglītības pasākumu ietvaros īpašs notikums būs Londonā strādājošā amerikāņu kuratora un rakstnieka Herba Šelenbergera (Herb Shellenberger, ASV / Lielbritānija) vieslekcija un īsfilmu seanss “CAVE GIRLS + TRASHY FASHIONS: Unseen Post-Punk Videos by Women”, kas veidots no ASV 1970.–1980. gadu sieviešu eksperimentālās video mākslas arhīva materiāliem.

PAR MĀKSLINIECĒM un DARBIEM

Elīna Brasliņa pārsvarā strādā ar ilustrāciju un animāciju. Līdz šim ilustrējusi ap 20 bērnu grāmatu, lielākoties latviešu autoru darbus, no kuriem pazīstamākā ir Luīzes Pastores sērija “Mākslas detektīvi”. Vairākkārt nominēta vietējām grāmatu mākslas balvām, divreiz saņēmusi “Zelta Ābeles” balvu (2014, 2015), vienreiz – Jāņa Baltvilka balvu (2017). Elīnas ilustrētās grāmatas izdotas arī ārzemēs – Lielbritānijā, Īrijā, Francijā, Spānijā, Beļģijā, Horvātijā un Čehijā. Elīna Brasliņa ir Edmunda Jansona režisētās pilnmetrāžas animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” (2019) māksliniece.

Elīna Brasliņa absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju – gan bakalaura, gan maģistra grādu ieguvusi grafikas apakšnozarē. Piedalījusies grafikas mākslas izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Nesenajā personālizstādē “Ko es daru, kad neilustrēju grāmatas” (2018, galerija “Micēlijs”) viņa pievēršas teksta un attēla saspēlei dažādās tehnikās (grafika, tekstila māksla, animācija) un tēmām, kas pēta sievišķo ķermeniskumu. Savos darbos autore skar feminisma jautājumus, taču šie meklējumi ir intuitīvi un taustoši, nevis bagātīgā teorētiskā bāzē sakņoti, turklāt tiem nereti piemīt ironiska nokrāsa.

Vivianna Marija Staņislavska ir grafiķe, kura primāri darbojas ilustrācijas jomā. Līdz šim veidojusi piecas bērnu grāmatas. Par darbu “Skaļā klase” saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu “Jaunaudze” (grāmata tika arī pārizdota angļu valodā). Vivianna aktīvi piedalās dažādās izstādēs Latvijā un ārzemēs, sarīkojusi 3 personālizstādes. Realizējusi 3 animācijas īsfilmas un pašizdevusi 3 zīnus.

Māksliniece šogad absolvē Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru, studiju laikā paspējusi papildināt zināšanas Krakovā (Polija) un Lucernā (Šveice). Brīvbrīžos Vivianna aizraujas ar komiksiem – tie bieži parādās dažādos zīnos un komiksu izdevumos. Latvijas sieviešu intervijas “Krūšu stāsti” komiksa formātā bija apskatāmi Janas Kukaines kūrētajā izstādē “Glandula Mammae” (2018) Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

Mētra Saberova ir latviešu video un performanču māksliniece, kura dzīvo un strādā Londonā. Pēc bakalaura studijām Latvijas Mākslas akadēmijā 2017. gadā ieguva mākslas maģistra grādu Central Saint Martins koledžā. Šobrīd studē doktorantūrā London South Bank University, pievēršoties radikālās ķermeņa mākslas iespējai tikt izmantotai kā sociālai platformai. Viņa ir izmantojusi pašas orķestrētās medicīniskā tūrisma un ķermeņa mākslas procedūras, lai veicinātu diskusijas par objektivizēto sievietes ķermeni, tai skaitā sterilizāciju Taizemē, himenoplastiju Polijā, IVF konsultācijas Bulgārijā un pilnu krūšu tetovējumu Latvijā. Paralēli starptautiskiem projektiem Mētra koncentrējas uz izstādēm Rīgā, veidojot Latvijas jaunākās paaudzes feminisma mākslas un aktīvisma kodolu.

Daria Bluma (Daria Blum) ir Šveices-Kanādas māksliniece, bāzēta Londonā. Viņa ieguva bakalaura grādu Central Saint Martins koledžā Londonā 2017. gadā, pēc iepriekšējām studijām Berlīnes Mākslas universitātē un Hāgas Karaliskajā mākslas akadēmijā. Daria ieguva 2017/19 ACME/CSM studijas rezidences balvu, bet šoruden sāks maģistra studijas Londonas Karaliskajā mākslas akadēmijā. Māksliniece piedalījusies vairākās starptautiskās izstādēs, to skaitā “Cacotopia 03” Annka Kultys galerijā Londonā, “Eurobitch2000” Londonas Frieze mākslas tirgū, kā arī izstādēs Milānā, Lucernā un Toronto.

Kamila Gonzalesa Korea (Camila Gonzalez Corea) ir kostarikāņu māksliniece ar pamatiem kinematogrāfijā un fotogrāfijā, ieguvusi mākslas maģistra grādu Central Saint Martins koledžā Londonā 2018. gadā. Kamilas māksla lielākoties saistīta ar feminisma tēmām, kuru mērķis ir sākt diskusiju par dzimtes nevienlīdzību. Autores darbus iedvesmo citi mākslinieki, filozofi un teorētiķi. Šobrīd mākslinieci interesē eksperimenti ar materiāliem. Kamilas jaunākais projekts “The Nipple Act”, kas vērsa uzmanību uz Instagram cenzūru pret sieviešu krūtsgaliem, pārveidojot fotogrāfijas emoji kompilācijās, ir publicēts visā pasaulē, tai skaitā “BBC Newsbeat” un “The Huffington Post”.

Kirstina Barnsa (Kirstin Barnes) ir vācu izcelsmes māksliniece, kura dzīvo un strādā Londonā. Viņa ieguvusi maģistra grādu mākslā Central Saint Martins koledžā Londonā 2017. gadā. Kirstinas darbi aplūko paštēla un attēla fragmentāciju. Māksliniece pati parādās daudzos no saviem darbiem, kuros bieži tiek pētīts patriarhālais skatījums, neērtība un miesaskāre. Kirstinas darbi visbiežāk realizēti video vai instalācijā, pievēršoties politiskiem tematiem, bet līdztekus ieņemot arī delverīgu nostāju.

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu