Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus (6)

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā politiski represētie dosies gājienā no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, kam sekos atceres pasākums un ziedu nolikšana pieminekļa pakājē.

Pasākuma dalībnieku gājiens no Okupācijas muzeja sāksies plkst.12.35 un ziedu nolikšana notiks plkst.13 pēc svinīgās Goda sardzes maiņas.

Pasākumu atklās organizācijas priekšsēdētājs Kaļķis, kā arī dalībniekus uzrunās Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uz piemiņas pasākumu aicināti arī Bruņoto spēku augstākā virsniecība, ārvalstu vēstnieki, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) un Saeimas deputāti, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Rīgas domes vadība un ikviens cits iedzīvotājs.

Rīgas Latviešu biedrība rīdziniekiem un Rīgas viesiem organizē komponistes Lūcijas Garūtas un dzejnieka Andreja Eglīša koncertu "Dievs, Tava zeme deg!".

Koncertā piedalīsies jauniešu kamerkoris "Fortius", solisti Mihails Čuļpajevs, Andris Gailis, profesors Ventis Zilberts, Roberts Hansons, esejas - ievadvārdu autors - Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas priekšsēdētājs, muzikologs Arvīds Bomiks.

Koncerts notiks plkst.19 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, Merķeļa ielā 13, Rīgā.

Visā Latvijā šodien notiks atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.

Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941. gada 14. jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

No Torņakalna stacijas 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās.

Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.