Eiropa meklē iespējas, kā atbrīvoties no tūristu pūļiem; neizslēdz arī aviobiļešu cenu celšanu (30)

Viens no iemesliem, kādēļ ir radusies tāda situācija, ir pieejamās cenas. Arvien vairāk cilvēku var atļauties ceļot, tādēļ cilvēki labprāt izmanto šādas iespējas.

Piemēram, maija beigās Luvras darbinieki Parīzē pieteica vienas dienas ilgu streiku sakot, ka nespēj tikt galā ar arvien pieaugošajiem tūristu pūļiem, no kuriem daudzi ceļotāji izturas agresīvi.

Vēsturiskais Horvātijas pilsētas Dubrovnikas centrs daudziem ir zināms kā slavenā seriāla “Game of Thrones” filmēšanas vieta. Dubrovnikas vecpilsētā maksimālais cilvēku skaits, kas var atrasties vienlaicīgi, ir astoņi tūkstoši cilvēku. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Dubrovnikā ieradās par 53% vairāk tūristu, nekā gadu iepriekš. Šo pilsētu apmeklēja vairāk nekā 100 000 cilvēku, un vietējai pašvaldībai pat nācās ierobežot kruīza kuģu skaitu, kas drīkst piestāt Dubrovnikas ostā. Taču arī tas nav līdzējis.

Tiek norādīts, ka ceļošana kļūst arvien pieejamāka. Pasaules Tūrisma organizācijas aprēķini liecina, ka pērn pasaulē ceļojumos devās vairāk nekā 1,4 miljardi cilvēku visā pasaulē. Šāds rādītājs tika prognozēts divus gadus vēlāk. Organizācijas statistika liecina, ka pērn tūristu skaits Eiropā pieaudzis par 6% salīdzinot ar gadu iepriekš. Eiropas pilsētas pērn apmeklējuši vairāk nekā 700 miljoni cilvēku. Salīdzinājumam – 1995. gadā šis rādītājs bija “tikai” 525 miljoni.

Speciālisti norāda, ka tūristu skaita pieaugumu veicinājusi gaisa satiksmes tirgus liberalizācija, pieaugošais zemo cenu aviokompāniju skaita pieaugums, kā arī pieejamākas naktsmītņu cenas. Tāpat arī tehnoloģiju sniegtās iespējas – tūristi var izmantot dažādas navigācijas lietotnes, un atrast dažādas interesantas vietas.

Viennozīmīgi, ka lielu peļņu var gūt arī dažādi tirgotāji, muzeji un citas iestādes, kas gūst labumu no tūristu skaita pieauguma. Aprēķināts, ka Eiropas Savienība gūst aptuveni trešo daļu no visiem tūrisma ienākumiem pasaulē. 2016. gadā tūristi Eiropas Savienībā atstāja vairāk nekā 342 miljardus eiro. Tas ir par 27 miljardiem vairāk nekā Eiropas Savienības pilsoņu atstātā naudas summa valstīs ārpus Eiropas bloka.

Tomēr arvien pieaugošākais tūristu skaits kļūst par problēmu iedzīvotājiem, kuri dzīvo populārās un tūristu iecienītās vietā. No tūristu pūļiem cieš arī paši ceļotāji, kuri, piemēram, Luvrā ir spiesti redzēt tūkstošiem pašbilžu cienītājus, nevis mākslas darbus. Savukārt Prāgas galvenajā laukumā vai Barselonas ielās ir tikpat kā nereāli mierīgi pastaigāties un neredzēt tur lielus cilvēku pūļus.

Pērn veiktais pētījums Eiropas Savienībā liecina, ka Eiropā ir 105 apgabali, kuri būtiski cieš no tūristu pūļiem. Šeit tūristu pieplūdums ir vidēji trīs reizes augstāks nekā citos reģionos. Šo vietu vidū ir tādas vietas kā Venēcija, Prāga, Parīze un Barselona. Par tūristu noslogotākajām vietām var uzskatīt arī Dublinu, Skotijas salu Skaju, Kopenhāgenu, Sintru Portugālē, Varšavas centru un Pļitvices ezerus Horvātijā. Lai arī šīs vietas piesaista mazāku tūristu skaitu nekā populārākie galamēŗki, tomēr tāpat jau esošā tūristu plūsma šīm vietām ir pārāk liela.

Tieši tāpēc arvien vairāk valstis cenšas tikt galā ar nekontrolēto tūristu pieplūdumu. Tieši tāpēc vairākās pašvaldībās tiek paaugstināti nodokļi, kas jāmaksā tūristiem, bet ir arī cita veida pasākumi, lai ierobežotu ārvalstnieku skaitu. Piemēram, Beļģijas pilsētā Brigē ir izstrādāts speciāls kalendārs, ar kura palīdzību var veiksmīgi un vienmērīgi izdalīt tūristu skaitu sezonas laikā. Savukārt Kopenhāgena tūristu plūsmu cenšas izdalīt vienmērīgi pa visu pilsētu. Ja, piemēram, kādā pilsētas apkaimē jau ir pārāk daudz tūristu, tad tajā ir aizliegts atvērt jaunus bārus un restorānus.

Savukārt Itālijas Činkve Terres piekrastē ir izdomāta inovatīva pieeja, kā cīnīties pret tūristu pūļiem. Tā ir mobilā lietotne, kas tūristiem parāda, cik daudz cilvēku jau atrodas maršrutā, kuru viņi grasās paveikt.

Tomēr daudzi eksperti uzskata, ka šie pasākumi ir pārāk maigi un to potenciāls jau tuvākajā laikā būs izsmelts. Pēc viņu domām, šīs problēmas risināšanai ir jāķeras nopietni klāt un jāmēģina ierobežot tūristu skaitu. Tādos virzienos kā Dubrovnika un Santorini sala Grieķijā jau ir uzstādījušas dienas limitu, kas kontrolē to cilvēku skaitu, kas drīkst nokāpt no kruīza kuģiem.

Vēl viena iespēja – paaugstināt aviobiļešu cenas. Tomēr pastāv bažas, ka šāds solis var izrādīties pārāk radikāls. Vēl viena metode ir samazināt viesu skaitu vienā pilsētā, nosūtot viņus uz citu, tādējādi popularizējot mazāk izpētītus galamērķus.

Foto: Tūristi pie Romas strūklakām

Tikmēr, kamēr tiek meklēts efektīvs veids, kā mazināt tūristu pūļus, politikas veidotājiem jāatceras, ka tūristu pieplūduma dēļ nedrīkst ciest iedzīvotāji, kuri uz konkrēto valsti vai pilsētu dodas vai nu darba darīšanās, vai nu ciemos pie ģimenes locekļiem.